«Eirobarometrs»: Eiropieši joprojām pozitīvi vērtē atbalstu Ukrainai

86% atbalsta to, ka kara skartajiem cilvēkiem Eiropas Savienība (ES) joprojām sniedz humanitāru palīdzību, 77% piekrīt tam, ka ES tiek uzņemti šā kara bēgļi, un 71% atbalsta to, ka Krievijai tiek piemērotas ekonomiskas sankcijas.

Gandrīz divas trešdaļas eiropiešu uzskata: ES būtu jāatbalsta Ukrainas virzība uz integrāciju ES un tās integrācija vienotajā tirgū. Visbeidzot, 65% atbalsta finansiāla un ekonomiska atbalsta sniegšanu Ukrainai, un 57% uzskata: ES būtu jāatbalsta, ka Ukrainai tiek iegādāts un piegādāts militārs ekipējums un sniegta apmācība.

Šodien publicētā «Eirobarometra» aptauja liecina, ka eiropieši pārliecinoši atbalsta pagājušā gada pasākumus, kas veikti, lai patērētājus un uzņēmumus aizsargātu no energocenu nepastāvības, arī enerģētiskās drošības un zaļās pārkārtošanās veicināšanai paveikto. Aptauja arī apstiprina, ka lielākā daļa ES pilsoņu vienisprātis atzinīgi vērtē tīro tehnoloģiju nozares veicināšanu labākas konkurētspējas vārdā un ES rīcību reaģēšanā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

86% uzskata, ka bija svarīgi īstenot Eiropas līmeņa iniciatīvas, kas mazināja augošo energocenu tūlītējo ietekmi uz patērētājiem un uzņēmumiem. Vairāk nekā astoņi iedzīvotāji no desmit uzskata, ka ir jāveicina dabas resursu ilgtspējīga izmantošana (86%), piegāžu drošības vārdā jāatvieglina ES dalībvalstīm kopīga gāzes iegāde (82%), jāveido partnerības ar tādiem citiem pasaules mēroga spēlētāiem kā Lielbritānija, ASV, Japāna un Austrālija (81%), jāmazina pārmērīga tirdznieciska atkarība no tādām valstīm kā Krievija vai Ķīna (80%) un jāpilnveido Eiropas tīro tehnoloģiju nozares konkurētspēja (80%). Attiecīgi 77% un 76% uzskata, ka svarīga nozīme ir tādiem ES pasākumiem, kuri paātrina digitālo pārkārtošanos (77%), turklāt aizsargājot patērētājus un vairojot ES ekonomikas spēju ātri atgūties no satricinājumiem.

Tāpat 86% uzskata, ka, lai izvairītos no deficīta riska, būtu jāuzpilda ES gāzes krātuves, 85% — ka ES dalībvalstīs būtu jāveicina tīru tehnoloģiju ražošana un 79% — ka ES pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz energopatēriņa samazināšanu. 75% respondentu uzskata, ka ES būtu jāfinansē kopīgi aizsardzības projekti, lai attīstītu stratēģiskās aizsardzības spējas un tehnoloģijas.

Turklāt lielais vairākums eiropiešu uzskata: karš Ukrainā liecina, ka ES ir jānodrošina sava energodrošība un ekonomiskā drošība (85%) un jāpalielina dalībvalstu militārā sadarbība (75%), turklāt ir joprojām jāizrāda solidaritāte Ukrainai (71%).

Iedzīvotājiem tika jautāts arī par vairākām vērtībām — vai tās vispilnīgāk iemieso ES, kādas citas pasaules valstis vai vienādā mērā visi nosauktie. Aptuveni puse iedzīvotāju uzskata, ka ES vispilnīgāk iemieso «pamattiesību un vērtību ievērošanu» (53%), «sociālo līdztiesību un labklājību» (50%), «iecietību un atvērtību pret citiem» (49%) un «mieru» (48%), kam cieši seko «solidaritāti ar ES valstīm un valstīm ārpus tās» (46%) un «cieņu pret dabu un klimata un vides aizsardzību» (45%). Par katru no šīm vērtībām apmēram sestā daļa respondentu uzskata, ka vislabāk tās iemieso citas valstis un apmēram ceturtā daļa apgalvo, ka tās pārstāv gan ES, gan citas valstis.

«Eirobarometra» aptauja par ES 2023.gada problēmām un prioritātēm notika 27 dalībvalstīs 2023.gadā no 24.augusta līdz 31.augustā. Internetā aptaujāti tika 26 514 ES pilsoņi.