Eglītis pašvaldībām sola caurspīdīgu un godīgu finansējuma sadali

Kā aģentūru LETA informēja LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja Ella Pētermane, labklājības ministrs uzaicinājis LPS pārstāvjus uz tikšanos, lai kliedētu bažas par iespējamu politisko interešu dominēšanu jautājumos, kas saistīti ar finanšu plūsmu pašvaldībām.

Tikšanās laikā pārrunāti turpmākie kopīgie sadarbības virzieni un aktuāli risināmie jautājumi labklājības jomā.

«No labklājības ministra saņēmu apliecinājumu, ka līdzekļu sadale pašvaldībām notiks godīgi un caurspīdīgi, neņemot par pamatu konkrētas politiskās intereses, un šim jautājumam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Ikvienam sabiedrības loceklim un arī medijiem ir jāseko līdzi tam, kādi finanšu instrumentu apguves konkursi tiek izsludināti un kas tajos piedalās, un gadījumos, ja ir aizdomas par negodprātīgu rīcību, ir jāceļ trauksme,» norāda Kaminskis.

Iepazīšanās vizītes laikā LPS priekšsēdis ar labklājības ministru pārrunāja aktuālos jautājumus labklājības jomā, tostarp finansējuma nepieciešamību, lai sociālās aprūpes centru iemītniekiem nodrošinātu ģimenes ārsta pakalpojumu pieejamību, kā arī uzlabotu šo centru infrastruktūru. 

Tāpat kopīgi tiks meklēti risinājumi vienotam sociālo pakalpojumu grozam visās pašvaldībās pēc Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Viens no izaicinājumiem šajā jomā būs atšķirīgo pakalpojumu salāgošana un vienošanās par konkrētu pakalpojumu un palīdzības līmeni, kas pašvaldībām līdz to apvienošanai ir bijis atšķirīgs.

Kā ziņots, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, laikā kad Eglītis vēl nebija nolicis Saeimas deputāta mandātu, lēma izteikt viņam mutvārdu brīdinājumu par ierakstu sociālajos tīklos, no kura varēja noprast, ka valdošās koalīcijas partijas Eiropas fondu sadalē «primāri rūpēsies par savām pašvaldībām».

Eglītis mikroblogošanas vietnē «Twitter» bija ierakstījis aicinājumu Latvijas Reģionu apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai un «Saskaņai» pārāk nesapriecāties par uzvarām pašvaldību vēlēšanās, jo «3.jūnija valdības restarts nozīmē to, ka lielās valsts budžeta, Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas plūsmas kontrolēs četras koalīcijas partijas (Nacionālā apvienība, JKP, «Jaunā vienotība» un «Attīstībai/Par»), kas primāri rūpēsies par savām pašvaldībām».

Šie izteikumi izpelnījās vairāku «Twitter» lietotāju kritiku, piemēram, domnīcas «Providus» direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka Eglītim vaicāja, vai tieši pret šādu politiku — naudas došanu savējiem — Jaunā konservatīvā partija nebija solījusi cīnīties. Viņa vaicāja Eglītim, vai šāda politika, dāvāt īpašas privilēģijas pašvaldībām, kuru vadībā ir tā brīža koalīcijas partiju pārstāvji, ir jāturpina vai jāizbeidz.

Uz šo ierakstu reaģēja arī citi «Twitter» lietotāji, aicinot jauno mistru jau «kravāt kastes promiešanai».

Eglītis šo ierakstu ātri izdzēsa un ierakstīja maigāku: «Man būs interesanti vērot, kā pašvaldību vēlēšanu rezultāti ietekmēs gaidāmās ES fondu/RRF atbalsta naudas plūsmas. For the record: JKP nav «savu» pašvaldību.»