Ēdiena piegāde: kas jāņem vērā, pasūtot gatavo maltīti

Ar saindēšanos un bez garnelēm

Redakcijā vērsās pastāvīgais lasītājs Nikolajs, lai pastāstītu par piemeklējušām viņu likstām.

“Piektdienas vakarā mēs ar sievu pasūtījām suši, izvēloties piegādātāju pēc paziņu rekomendācijas. Mazums, ka ēdiens bija nekvalitatīvs — rīsi pārvārīti, sojas mērce salda, nūjiņas vispār nebija ieliktas, tad vēl naktī abi sajutāmies slikti. Mēs bijām briesmīgi saindējušies,” atklāja Nikolajs.

Cits lasītājs pasūtīja jūras velšu picu, izmantojot piegādes dienestu. Tīmekļa vietnē redzamajā attēla pica bija no vienas vietas nokaisīta ar garnelēm. Taču realitātē viņš saņēma grūti sagriežamu mīklas gabalu, dāsni nosmērētu ar lētu majonēzi. “Man šķita, ka visas garneles ir nolasījis un apēdis piegādes darbinieks,” sūdzējās lasītājs, atzīstot, ka celt traci nav gribējis, bet mieles palikušas.

Internetā ir daudz līdzīgu pretenziju piegādes uzņēmumiem. Klienti sūdzas arī par to, ka kurjeri nesaprot latviešu valodu, runā tikai angliski. Par kurjeriem pārsvarā strādā tā sauktie ārvalstu studenti no Indijas un citām Āzijas valstīm. Vai viņi ievēro higiēnas normas? Saukt viņus pie atbildības nav nemaz tik vienkārši, jo personāla mainība šajā jomā ir kolosāla.

Zemkopības ministrija piedāvā

Lai saprastu, cik lielā mērā kurjers apzinās, kur viņš strādā, Zemkopības ministrija plāno ieviest obligātu rakstisku pārtikas higiēnas zināšanu pārbaudi pārtikas apritē iesaistītajiem. Tas paredzēts Ministru kabineta noteikumu projektā, kas jau ir sagatavots un pašlaik tiek virzīts saskaņošanai.

Paredzēts, ka pēc kursa “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” apgūšanas būs jākārto obligātais rakstiskais tests. Šis tests tiek ieviests, jo pastāv risks, ka pārtikas apritē iesaistītās personas nav apguvušas nepieciešamās zināšanas pārtikas higiēnas jomā, kuru trūkums var radīt higiēnas pārkāpumus, īpaši saistībā ar pārtikas piegādi, norāda ministrija. Protams, kursi un pārbaude notiks latviešu valodā. Taču, kā zināms, piegādes darbiniekiem ar to ir lielas problēmas.

Visticamāk, pārbaudes sāksies tikai nākamajā gadā. Taču jau tagad pārtikas piegādes kurjeriem ir jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Ikvienam, kurš vēlas piegādāt pārtiku un ēdienus galapatērētājam, ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa latviešu valodā, kas pieejama PVD mājaslapas sadaļā Veidlapas, un jāiesniedz tā PVD.

Saprotams, ka visi šie birokrātiskie pasākumi veicinās tikai ierēdņu skaita pieaugumus, bet ne ēdiena un piegādes kvalitāti. Tāpēc, pasūtot ēdienu, pašiem vajadzētu ievērot dažus noteikumus.

Kvalitāti negarantē

Parasti piegādes dienesti slēdz līgumus ar kafejnīcām un restorāniem, piegādājot jau gatavu ēdienu. Tāpēc vispirms vajadzētu noskaidrot šo iestāžu nosaukumu. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem jebkuram uzņēmumam, tostarp fiziskām personām, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus, ir jābūt reģistrētam PVD.

Darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst pārtikas apstrāde, ir jāveic profilaktiskā veselības pārbaude. Tomēr papildus oficiālajām ēdināšanas vietām ēdienu gatavo arī mājas pavāri. Visbiežāk viņi strādā pagrīdē, aprobežojoties tikai ar pārbaudītu klientu apkalpošanu. Vai viņi iziet medicīniskās pārbaudes un kādus produktus viņi pērk — tas paliek noslēpums. Tāpēc, pasūtot ēdienu neoficiālā sabiedriskās ēdināšanas vietā, ir jāsaprot, ka risks saindēties, lietojot pārtikā nekvalitatīvus vai bojātus produktus, ir ļoti liels.

Šādās iestādēs ēdienu var pasūtīt tikai pēc labu draugu ieteikuma. Atsauksmes sociālajos tīklos un forumos var būt nepatiesas: iespējams, pavārs ir palūdzis savus draugus un radus paslavēt viņa gatavotos suši vai picas. Tāpēc labāk neuzticēties citu ieteikumiem un pasūtīt ēdienus uzticamās iestādēs, kur esat pārliecināts gan par garšu, gan kvalitāti.

Jo īpaši tāpēc, ka kafejnīcas un restorāni tagad cīnās par katru klientu un ļoti rūpējas par savu reputāciju. Tās sadarbojas ar piegādes pakalpojumu agregatoriem, kuru tīmekļa vietnēs vienmēr var uzzināt piegādes laiku. Turklāt viņi garantē, ka ēdiens tiek piegādāts īpašās termiskās mugursomās, kas ļauj uzturēt sanitārajās normās noteikto temperatūru.

Turklāt tagad somas ar ēdienu tiek aizzīmogotas, lai kurjers pa ceļam nevarētu tām piekļūt. Taču jāņem vērā, ka piegādes agregatori negarantē piegādājamā ēdiena kvalitāti vai garšu.

Produktu riska grupas

Vajadzētu atcerēties, ka ir daži ēdieni, no kuru attālinātas pasūtīšanas tomēr labāk atturēties. Pirmkārt, tie ir salāti ar mērcēm uz majonēzes bāzes – to derīguma termiņš nav ilgāks par 12 stundām. Ja ēdienam tiek piedāvāts bez mērces, tā derīguma termiņš pagarinās līdz 18 stundām.

Uzglabāt salātus ar vistu olām sastāvā var līdz sešām stundām. Turklāt saskaņā ar sanitārās drošības noteikumu prasībām olas ir jāvāra ne mazāk par 12 minūtēm. Un visbeidzot, jo vairāk izstrādājumā ir gaļas, piena, majonēzes ingredientu (piemēram, tas pats tradicionālais rasols vai siļķe kažokā), jo lielāka iespēja saindēties.

Ēdieni, kas aizdarīti ar augu eļļu, piemēram, vinegrets vai kāpostu salāti, ir daudz drošāki. Taču iepriekš minētie derīguma termiņi attiecas tikai uz produktiem, kas tiek uzglabāti aukstuma vitrīnās.

Daudzi restorāni savā ēdienkartē ir sākuši iekļaut kebabus un citus sasmalcinātas gaļas ēdienus. Tomēr šāda pasniegšana ļauj nomaskēt zemo izejvielu kvalitāti: gaļa ir sasmalcināta, sajaukta ar citām sastāvdaļām un mērci. Saprast, ka kaut kas nav kārtībā, var tikai tad, kad jau esi saskāries ar sekām. Tāpēc labāk ir atturēties no šādas izvēles vai pasūtīt ēdienu bez mērces (ja tas ir tehniski iespējams) – šādā gadījumā jūs varēsiet labāk novērtēt gaļas kvalitāti.

Esiet uzmanīgi ar jūras veltēm. Pirmām kārtam tas attiecas uz austerēm. Ar šo dārgo delikatesi var viegli saindēties, ja restorāns vai piegādātājs ir pārkāpis temperatūras režīmu.

Pierādīt ir grūti

Ja, pasūtot gatavo ēdienu uz mājām, tomēr esiet saindējies un vēlaties sodīt pārkāpējus, tad esiet gatavi tam, ka saukt pie atbildības ēdināšanas uzņēmumu ir diezgan grūti. Jums nāksies pierādīt , ka saindēšanās notikusi tieši konkrētās iestādes gatavotā ēdiena dēļ.

Pirmkārt, pasūtot ēdienu, noteikti pārbaudiet čeku un saglabājiet to vismaz divas dienas. Otrkārt, ja Jums ir vemšana vai caureja, nemēģiniet ārstēties paši.

Obligāti jādodas pie ārsta un jāfiksē saindēšanās fakts: pieprasiet medicīnisku izziņu, kurā norādīts, ka saindēšanās notikusi nekvalitatīvu produktu lietošanas dēļ.

Pēc tam vērsieties PVD pa “karsto līniju”, norādot precīzas iestādes rekvizītus, kas ir pieejami uz kases čeka. Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem par nekvalitatīvu produktu pārdošanu tirgotājiem un ražotājiem ir paredzēts administratīvais sods, savukārt smagu seku gadījumā – kriminālatbildība. Ja pieteikumā norādītie fakti apstiprināsies, var tiesas ceļā prasīt kompensāciju no ēdināšanas iestādes par nodarīto kaitējumu.

Aleksandrs FEDOTOVS