Dzīvokļu rēķini: cik un par ko būs jāmaksā?

Latvijā ir samazinājušies apkures tarifi, taču dažos reģionos, tostarp galvaspilsētā, pieaugušas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu cenas. Kāpušas arī dažu mobilo sakaru operatoru pakalpojumu cenas. Palielinājusies zemes kadastrālā vērtība, tāpēc var sagaidīt zemes nomas maksas pieaugumu zem daudzdzīvokļu mājām, kā arī lielāku nekustamā īpašuma nodokli nākotnē.

Gāzes tarifs, šķiet, pagaidām paliks nemainīgs – līdz 2024. gada 31. decembrim. Turklāt ekonomisti sola, ka ziemā veiktais lētās gāzes iepirkums varētu ietekmēt dabasgāzes cenu patērētājiem un attiecīgi arī siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksas. Bet ne maksājumus par sadales pakalpojumiem!

Kā mēdz teikt: ja kaut kur samazinās, tad citur noteikti palielināsies!

No 1. jūlija samazināts elektroenerģijas tarifs. Piemēram, Elektrum Ekonomiskā tarifa lietotājiem – no 0,20050 līdz 0,14649 eiro par kilovatstundu. Rupji rēķinot, par 5 centiem par kilovatstundu. Bet vai lielākās daļas Latvijas mājsaimniecību maciņi no tā kļūs biezāki? Patērējot mēnesī 100 kilovatus vai mazāk, ieguvums būs aptuveni 5 eiro. Taču rēķinus lielā mērā veido maksa par sadales un piegādes pakalpojumiem. Un tā ir no 30 līdz 50 eiro un vairāk…

Tas pats ir ar ūdeni

Lai gan ūdens un kanalizācija joprojām ir lētākā pozīcija Latvijas iedzīvotāju saņemto komunālo pakalpojumu rēķinos, to cenas pastāvīgi pieaug. Rīgas ūdens lēnītēm, taču sistemātiski paaugstina cenas saviem pakalpojumiem.

Iepriekšējo reizi ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rīgā tika paaugstināts 1. martā – līdz 2,14 eiro (bez PVN) jeb 2,59 eiro (ar PVN 21%) par kubikmetru (1,17 eiro par ūdeni un 0,97 eiro par kanalizāciju, bez PVN).

Daudzus gadus patērētāji maksāja par ūdensapgādi un kanalizāciju santīmus, jo tas ir pirmās nepieciešamības pakalpojums, nodrošinot iedzīvotāju vispārējās sanitārijas un higiēnas prasību izpildi, t. i., pildot sociālo funkciju.

Šobrīd prioritāte ir investīcijas, modernizācija, ekspluatācijas izmaksu, tostarp, nu protams, vadības algu pieaugums. Galvaspilsētas pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens”, pamatojot uzņēmuma izmaksu pieaugumu, ir saņēmis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas akceptu jaunajiem tarifiem, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūnijā un būs spēkā, saskaņā ar izsniegto atļauju, līdz 2026. gada 31. maijam.

Tarifs par ūdensapgādi tagad ir 1,27 eiro par kubikmetru (bez PVN 21 %), bet par kanalizācijas pakalpojumiem – 1,03 eiro (bez PVN). Citiem vārdiem sakot, ūdensapgādes pakalpojuma cena rīdziniekiem ir palielinājusies par 0,10 eiro, bet kanalizācijas – par 0,06 eiro. Kopā ir 2,30 eiro par kubikmetru (bez PVN 21%), jeb 2,78 eiro (ar PVN) par kubikmetru. Kopumā tarifu pieaugums ir 7,5 %. Tajā pašā laikā “Rīgas ūdens” pakalpojumi joprojām ir lētāki nekā 2023. gada sākumā. Pagājušā gada jūnijā uzņēmumam izdevās samazināt tarifus par gandrīz 13 procentiem.

Tādējādi vidējam patērētājam tarifs palielināsies par 0,19 eiro par kubikmetru. Taupīgai ģimenei, kas patērē no 2 līdz 5 kubikmetriem mēnesī, pieaugums ir no 50 centiem līdz 1 eiro. Kā saka, varēja būt arī sliktāk. Taču, kā norāda «Rīgas ūdens», uzņēmumam izdevies nopirkt lētāku elektroenerģiju, ietaupot iedzīvotājiem 0,05 eiro par katriem 1000 litriem ūdens.

Pēc diviem gadiem – no 2026. gada 1. jūnija – pēc vienošanās ar Regulatoru ūdens tarifu plānots palielināt līdz 1,28 eiro par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifu – līdz 1,06 eiro (bez PVN 21%). Graši, kāds teiks. Taču vieniem tie ir graši, bet citiem – nauda, kuras nepietiek kvalitatīvai pārtikai, medikamentiem, ārstēšanai, pienācīgai atpūtai…..

«Rīgas ūdens» skaidro, ka tarifu izmaiņas ir saistītas ar ikgadējo ekspluatācijas izmaksu pieaugumu – pilsētas tīklu remontu, atjaunošanu un uzturēšanu, tostarp investīcijām Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas Daugavgrīvas ielā 101, Rīgā, būvniecībā.

Tie, kas brauc pa Daugavgrīvas ielu, divus gadus ir bijuši liecinieki un pat līdzdalībnieki šai būvniecībai, vērojot pa automašīnas vai sabiedriskā transporta logu būvlaukumu, ap kuru izplatījās raksturīgās smakas. Taču tagad iela ir brīva un pat noasfaltēta (tiesa gan, pavisam nelielā posmā; kopumā brauktuves kvalitāte ir vienkārši briesmīga), tāpēc var brīvi braukt.

Taču atviegloti uzelpot rīdziniekiem vēl ir par agru: turpinās ieilgusī renovācija Slokas ielā, un Voleru — Iļģuciema — Imantas apkaimē ir viens vienīgs sastrēgums.

Būs silti, bet ne lēti

2023./2024. gada apkures sezona noslēdzās, 18 komersantiem vairākās pašvaldībās samazinot siltumenerģijas tarifus. Kopš 2022. gada novembra, kad vidējais siltumenerģijas tarifs sasniedza maksimālo atzīmi 131 eiro par megavatstundu, šā gada maijā tas jau ir samazinājies līdz 86 eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). To ietekmē gan katra komersanta individuāli izvēlētā kurināmā cena, gan pieeja kurināmā iepirkšanai – fiksējot cenu vai izmantojot biržas cenu.

Pagājušajā gadā mainīgie tirgus apstākļi un nestabilā ģeopolitiskā situācija padarīja siltumapgādes jomā strādājošos uzņēmumus piesardzīgākus, slēdzot ilgtermiņa līgumus par kurināmā piegādi par fiksētu cenu.

Tomēr ekonomisti prognozē, ka, lai gan šobrīd kurināmā cenas un siltumenerģijas tarifi lielākoties samazinās, tie noteikti vairs nebūs tādā līmenī kā, piemēram, 2021. gadā.

Lieta tāda, ka ir pieaugušas pašas siltumenerģijas ražošanas izmaksas. Tostarp algas, remontdarbu izmaksas, bankas aizdevuma procenti, un šis pieaugums ietekmēs siltumapgādes pakalpojumu izmaksas komersantiem.

Tātad maijā siltumenerģijas tarifs samazinājās: Olainē un Pārolainē – par 26 procentiem (66,19 EUR/MWh), Ikšķilē – par 23 procentiem (69,47 EUR/MWh), Jūrmalā – par 20 procentiem (70,99 EUR/MWh), Daugavpilī – par 19 procentiem (65,86 EUR/MWh), Aizkrauklē un Aizkraukles novadā – par 8 procentiem (59,53 EUR/MWh); Gulbenē – par 6 procentiem (71,42 EUR/MWh); Jēkabpilī, Kūkās un Spuņģēnos – par 4 procentiem (58,56 EUR/MWh); Ludzā – par 3 procentiem (75,45 EUR/MWh); Salaspilī un Saulkalnē – par 2 procentiem (69,90 EUR/MWh); Jaunolainē un Stūnīšos – par 1 procentu (88,03 EUR/MWh).

AS “Rīgas siltums” (RS) no šā gada 1. jūlija samazina siltumenerģijas tarifu par 5 procentiem, salīdzinot ar jūniju. Tagad tarifs ir 49,05 eiro par megavatstundu bez PVN (12%), kas ir par 14,5% mazāk nekā pagājušā gada jūlijā, informē uzņēmums. Turklāt tas ir zemākais tarifs starp Latvijas lielākajām pilsētām un zemākais starp Baltijas valstu galvaspilsētām: par 25 procentiem zemāks nekā Tallinā un par 26 procentiem zemāks nekā Viļņā.

Saskaņā ar dabasgāzes cenu prognozi augustā un septembrī siltumenerģijas tarifs samazināsies vēl vairāk – par nepilniem 2 procentiem – līdz 48,11 eiro par megavatu.

Tarifi mainās regulāri – katru mēnesi visa gada garumā, un vienam uzņēmumam tarifs var tikt mainīts vairākas reizes gadā. Ja kurināmā jaunā faktiskā cena ir augstāka nekā tā, kas iepriekš iekļauta spēkā esošajā tarifā, tirgotājam ir tiesības noteikt augstāku tarifu.

Attiecīgi, ja kurināmā cena samazinās, tirgotājam ir pienākums piemērot lietotājiem zemāku tarifu.

Tas nozīmē, ka ilgtermiņa tarifi, kas mums tiek piedāvāti šobrīd, nekādā ziņā negarantē, ka samazināsies izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem. Gāzes un elektroenerģijas cenas pasaules tirgū atkal pieaugs, un mūsu pakalpojumu sniedzēji nekavējoties pieprasīs regulatoram palielināt tarifus.

Sagatavoja: Lana Vasiļjeva