Dumpis: Ja šobrīd palielināsies saslimstība ar Covid-19, slodze uz slimnīcām pieaugs līdz kritiskai robežai

Infektologs pauž bažas ne tikai par aizvien augsto saslimstību ar Covid-19, bet arī par pieaugušo Latvijas slimnīcu kopējo gultu noslogojumu, kas it īpaši vērojams universitātes slimnīcās.

Covid-19 pacientu skaits ir nemainīgi augsts vairākus mēnešus, bet, kā uzsver Dumpis, šobrīd īpaši pieaug cita veida pacientu skaits — tie, kuriem laikā nebija sniegta plānveida palīdzība un kuri tagad stājās slimnīcā akūtā kārtā.

«Jāsaprot, ka vismaz pusgadu Covid-19 sliktās situācijas dēļ Latvijā nav bijusi nodrošināta pietiekama plānveida palīdzība. Īpaši bažas rada pašreizējais intensīvās terapijas gultu noslogojums. Ja šādā situācijā palielināsies Covid19 saslimstība, tad slodze uz slimnīcām pieaugs līdz kritiskai robežai,» skaidro Dumpis.

Vienlaikus, pēc viņa paustā, ir arī vērojamas medicīnas personāla pārslodzes un noguruma pazīmes, jo veselības aprūpes sistēma jau pusgadu strādā ārkārtas režīmā. Tāpēc, viņaprāt, pašreizējais stāvoklis slimnīcās varētu būt galvenais iemesls drošības pasākumu pastiprināšanai.

Vaicāts, vai nebūtu jādomā par kādiem drošības pasākumiem, infektologs atzīmē, ka saskaņā ar pasaules pieredzi, nevis «drošības protokoli», bet tieši cilvēku mobilitātes ierobežojumi, mazinot pulcēšanās iespējas kā tādas, dod vislielāko efektu.

«Tas bija pamatā arī Izraēlas un Lielbritānijas panākumiem, kur stingri ierobežojumi kombinācijā ar plašu vakcināciju īsā laikā no milzīgas saslimstības ļāva strauji normalizēt stāvokli, un tagad viņi strauji atceļ ierobežojumus,» norāda eksperts, papildinot, ka arī virkne Eiropas valstu, «sekojot šiem labajiem piemēriem, ar panākumiem ir ieviesuši ierobežojumus un aktīvi vakcinē iedzīvotājus». Tomēr dažās valstīs šī pieeja izrādījusies problemātiska sabiedrības noskaņojuma un politiķu neizlēmības dēļ, piebilst Dumpis.

Viņš arī apšauba to, ka pašreizējais saslimstības pieaugums ir tieši Lieldienu brīvdienu ietekme. «Domāju, ka ievērojami pieaudzis cilvēku kustīgums un kontaktu skaits, jo šķiet, ka ierobežojumi tiek ievēroti aizvien mazāk,» uzskata infektologs.

Vaicāts, kāda nozīme saslimstības pieaugumā bijusi mazo veikalu atvēršanai, infektologs norāda, ka par to ir grūti spriest, tomēr tas ir noteikti veicinājis cilvēku pārvietošanos. Tāpat Dumpis piebilst, ka «diez vai visos mazajos veikalos ir labas ventilācijas sistēmas, kas ir nozīmīgs vīrusa pārnešanas riska faktors».

Savukārt attiecībā pret siltāku laikapstākļu parādīšanos un to ietekmi uz saslimstību, Dumpis uzskata, ka tie drīzāk potenciāli varētu nedaudz mazināt saslimstību.

Jau ziņots, ka Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju šobrīd atkal ir pieaudzis no 400,7 līdz 402,1 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī — 330,6.