Dombrovskis: «Rail Baltica» projektā patlaban ir svarīgi izvērtēt izmaksas un stiprināt uzraudzību

Viņš atzīmēja, ka visas projektā iesaistītās valstis saskaras ar izaicinājumiem, taču pamatā tā ir Latvija, kas saskaras ar strauji pieaugušām izmaksām. Dombrovskis norādīja, ka tas nenozīmē, ka strauji ir pieaudzis projektam pieejamais finansējuma līmenis no ES.

Komisāra ieskatā ir jāvērtē projekta «Rail Baltica» izmaksas un jāskatās, kur tās var samazināt. Viņš pieminēja arī premjera Andra Kulberga (AS) iestrādes šajā jautājumā, jo premjers iepriekš ir vadījis «Rail Baltica» projekta parlamentārās izmeklēšanas komisiju un viņam varētu būt redzējums, kur izmaksas ir samazināmas.

Dombrovskis atzīmēja, ka otrs jautājums ir par tālāk pieejamo ES finansējumu. Viņš skaidroja, ka ES nākamajam daudzgadu budžetam no 2028. gada Eiropas Komisija (EK) piedāvā divkāršot finansējuma apjomu, kas pieejams Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā.

Komisārs sacīja, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir programma, no kuras tiek finansēts projekts «Rail Baltica». Dombrovskis piebilda, ka finansējums ir jāpiesaista konkursa kārtībā, bet līdz šim «Rail Baltica» to ir veiksmīgi paveikusi un ir lielākais finansējuma saņēmējs no šī instrumenta.

Viņš pieļāva, ka arī nākamajā periodā «Rail Baltica» spēs sekmīgi piesaistīt instrumenta finansējumu un saņemt līdzekļus projekta turpināšanai un pabeigšanai. Dombrovskis atkārtoti uzsvēra, ka šajā projektā būtisks ir jautājums par finanšu disciplīnu.

Atbildot uz jautājumu, vai EK varētu akceptēt, ja projekta pabeigšanas termiņš no 2030. gada tiktu pagarināts līdz 2035. gadam, Dombrovskis uzsvēra, ka, ja ir problēmas ar termiņu ievērošanu, jautājums ir jārisina ar EK un jāmeklē risinājums, kā virzīties uz priekšu.

Viņš atzina, ka tas nebūtu pirmais lielais infrastruktūras projekts ES, kur ir redzama neiekļaušanās termiņos vai budžetā, tādi precedenti esot bijuši. Komisārs pieļāva, ka risinājumus var meklēt.

Jau rakstīts, ka AS «RB Rail» padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra, ka jaunajai valdībai steidzami ir jāpieņem lēmumi par dzelzceļa projekta «Rail Baltica» finansēšanas plānu un termiņu.

Viņš atzīmēja, ka «RB Rail» ir piedāvājis vairākus variantus, lai risinātu iztrūkstošo finansējumu projektā, taču tas ir saistīts arī ar noteikto termiņu — 2030. gadu.

Viens no variantiem ir īstenot publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) pamattrases ziemeļu daļā, piemēram, posmā no Skultes līdz Igaunijas robežai, kas izmaksātu aptuveni vienu miljardu eiro. «Tomēr tas ir atkarīgs no valdības lēmumiem, jo kārtīgi sagatavot PPP prasa aptuveni trīs gadus, tādēļ tas ir jautājums arī par termiņa pagarināšanu,» uzsvēra Paegle.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāizmanto arī ES finanšu instruments «Safe», jo Latvija izvēlējās neizmantot 2,2 miljardus eiro aizdevumu, ar ko varētu pabeigt pusi pamattrases. Viņš norādīja, ka vēlāk šī nauda tāpat būtu jāaizņemas, bet ar būtiski sliktākiem nosacījumiem un daudz lielākā apmērā, jo kavēšanās projektu sadārdzina aptuveni par 200 miljoniem eiro gadā.

Tāpat viņš piebilda, ka bezatbildīgs lēmums ir tas, ka Latvijai pamattrase ir jābūvē Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pieejamā finansējuma apmērā. Tas nozīmē, ka patlaban nauda pietiek 52,66 kilometriem, bet Latvijai ir jāuzbūvē kopumā 220 kilometri.

Viņš arī teica, ka jānosaka projekta maksimālais budžets un termiņš, tādējādi būtu ietvars, pēc kura strādāt, bet patlaban ietvara nav, kas, viņaprāt, ir nevalstiska rīcība.

Komentējot projekta pirmās kārtas posma izmaksas Latvijā, Paegle norādīja, ka patlaban tās ir nemainīgas 5,5 miljardu eiro apmērā, bet tas ir atkarīgs no lēmumu pieņemšanas. «Ja notiks pārprojektēšana vai līgumu sarunas, Latvija var ietaupīt, bet, ja lēmumi tiks stiepti garumā un vilcināti, tad, visticamāk, sagaidīsim inflācijas kāpumu,» uzsvēra Paegle.

Tāpat vēstīts, ka «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.