Dombrovskis: Pamatos mainās pastāvošā pasaules kārtība

«Ir pagājuši jau divarpus gadi, kopš Krievija uzsāka pilna mēroga agresiju pret Ukrainu. Mums, baltiešiem un citām valstīm Centrālajā un Austrumeiropā, neskatoties uz sākotnējo šoku, tas tomēr bija sava veida «deja vu». Notika tas, par ko mēs ilgstoši brīdinājām partnerus Rietumos, kur tikai pamazām nāca atskārsme par Krievijas patiesajiem draudiem un par to, ka tagad pamatos mainās pastāvošā pasaules kārtība,» sacīja Dombrovskis.

Viņš akcentēja, ka šajā situācijā likumsakarīgi, ka arī valdības dienaskārtībā dominējošās tēmas ir valsts aizsardzība un drošība, kā arī atbalsts Ukrainai.

Šogad valsts aizsardzības izdevumi pirmo reizi ir pārsnieguši 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un pašlaik ir 3,2% no IKP. Ārējā un iekšējā drošība ir noteikta kā prioritāte gan šī, gan nākošā gada budžetā, atgādināja EK komisārs.

«No militārā viedokļa karš Ukrainā ir lielā mērā 21.gadsimta tehnoloģiju karš gaisā. Mēs redzam, cik plaši Krievija izmanto savu aviācijas pārākumu, kā arī joprojām ar vērā ņemamu kapacitāti ražot gan ballistiskās, gan spārnotās raķetes, koriģējamās aviobumbas un dronus. Tādēļ valdības prioritāšu saraksta galvgalī bija tieši pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšana, kā arī raķešu, artilērijas un bezpilota lidaparātu spēju kāpināšana,» savā runā norādīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka arī Eiropas līmenī pretgaisa aizsardzība ir viena no prioritātēm aizsardzības jomā un ka Eiropa strādās pie kopējas intereses projektiem aizsardzības jomā, tai skaitā pie Gaisa vairoga projekta.

Tāpat, Latvijas vadībā izveidota arī dronu koalīcija, kuras mērķis ir atbalstīt Ukrainu, nodrošinot tai nepieciešamos dronus un to rezerves daļas, atgādināja komisārs.

Vienlaikus ir pabeigts žogs uz robežas ar Baltkrieviju, un šogad plānots pabeigt prioritāros posmus uz robežas ar Krieviju. Sākta arī robežas militāra nostiprināšana jeb Baltijas aizsardzības līnijas izveide, atgādināja politiķis, runājot par paveikto drošības jautājumos.

Viņš uzsvēra, ka aizsardzības un drošības jautājumi tagad ir arī Eiropas Savienības (ES) prioritāte.

«Tas skaidri atspoguļojas arī nākošās Eiropas Komisijas politikas vadlīnijās attiecībā uz Eiropas aizsardzības spēju un militārās industrijas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat nākošā Eiropas Komisija strādās pie atbalsta Austrumu pierobežas reģioniem, kuri visvairāk izjūt Krievijas kara ietekmi. Jāatzīmē, ka tas bija arī «Jaunās vienotības» uzstādījums, ejot uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Protams, vēl daudz darba priekšā, strādājot pie konkrētajiem piedāvājumiem un budžeta programmām, tāpēc ir svarīgi šos jautājumus joprojām uzturēt augstu Eiropas dienaskārtībā,» klāstīja Dombrovskis.

Viņš akcentēja, ka šobrīd Krievija plāno nākamgad audzēt savu militāro budžetu par 27%. Šādā situācijā ir kritiski svarīgi kopā ar pārējo demokrātisko pasauli Krieviju apturēt.

«Šeit gribu paust savu pārliecību, ka gan Eiropa, gan Latvija arī turpmāk strādās, lai panāktu pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzvaru karā, nevis pametīs šo atbalstu pusratā un ies uz apšaubāmiem kompromisiem ar agresoru,» turpināja politiķis.

Savā uzrunā viņš pievērsās produktivitātei Latvijā, piebilstot, kaut arī joprojām augoša, tā sāk atpalikt no kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas rādītājiem. 2023.gadā Latvijā darba ražīgums bija 63% no ES vidējā, kamēr Igaunijā tas bija 68% un Lietuvā — 70%. Lielā mērā tas esot saistīts ar zemo un vidēji zemo tehnoloģiju kompāniju augstāku īpatsvaru Latvijas ekonomikā, kā arī ar nevienmērīgu valsts reģionu attīstību.

«Te nepieciešams turpināt darbu vairākos virzienos — pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, tai skaitā mazinot administratīvo slogu, pie finansējuma kāpināšanas pētniecībai un inovācijām, kā arī stimulējot «Industry 4.0″ tehnoloģiju plašāku izmantošanu uzņēmumos,» klāstīja Dombrovskis, uzsverot, ka jebkurā gadījumā kritiski svarīga loma ir cilvēkkapitāla attīstībai.

Jau ziņots, ka sestdien notiek partijas «Vienotība» kongress «Vienoti Latvijas drošībai».