Dombrava: NA «sarkanās līnijas» pret ZZS nevelk

Viņš akcentēja, ka NA pieļauj iespēju arī turpmāk strādāt valdībā, kurā sadarbojas trīs līdzšinējie partneri — gan cita premjera vadībā. Dombravas ieskatā esošā koalīcijā ir pierādījusi sevi darbā, savukārt premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) demisija neliedzot trim politiskajām partijām sadarboties arī turpmāk.

NA ir definējusi savas «sarkanās līnijas» jeb identificējusi partijas, ar kurām tā nekādā gadījumā nestrādātu vienā valdībā.

«Mūsu sarkanās līnijas ir prokremliskās partijas,» skaidroja deputāts, atklājot, ka, pirmkārt, tā ir partija «Stabilitātei». NA nesadarbosies arī ar partiju «Progresīvie», kas politiķa ieskatā ar dažiem saviem lēmumiem arī darbojusies kā prokremliska partija.

Tikmēr partija «Latvija pirmajā vietā» (LPV), kā apgalvoja Dombrava, neesot apsvērumu vērta, jo, lai arī tā «daudzās savās vadlīnijās arī parāda ļoti īpatnēju pieeju», LPV vairāk noskaņota uz Saeimas atlaišanu, nevis darbošanos koalīcijā.

Savukārt attiecībā uz ZZS Nacionālā apvienība «sarkanās līnijas» nevelk. Tomēr, Dombravas ieskatā, patlaban neesot argumentu, kāpēc ZZS būtu iesaistāma valdības darbā.

Kritiskāk pret ZZS potenciālu ienākt valdībā ir «Apvienotā saraksta» (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars, uzsverot vērtību aspektu, kā arī to, ka «kāds, makšķerējot Puzes ezera krastā, nevar piezvanīt un diktēt, kā uzvesties gan koalīcijas sanāksmēs, gan Ministru kabinetā», netieši norādot uz Aivara Lembera ietekmi ZZS. Tāpēc AS pieturas pie viedokļa par iespēju saglabāt trīs partiju koalīciju.

ZZS valdes priekšsēdētājs Viktors Valainis Latvijas Televīzijā sacīja, ka esošās koalīcijas partijām ir kritiski jāpaskatās uz savu sniegumu. Viņaprāt, esošo valdību nogāza partijas, kas atteicās no ministru rotācijas.

Valainis uzskata, ka partijai ir priekšrocība, jo politiskais spēks ir vairāk nekā divus mēnešus pavadījusi sarunās ar citiem potenciālajiem partneriem par kopīgi paveicamajiem darbiem, tādējādi rodot kopīgu valodu.

Komentējot Dombravas paustās šaubas par argumentu trūkumu ZZS ņemšanai valdībā, Valainis aicināja palūkoties uz vēlēšanu rezultātiem, kuru rezultātā ZZS saņēma 16 deputātu mandātus, kas būtu jāņem vērā. Viņaprāt, politiķiem jāatsakās no priekšvēlēšanu retorikas un jāsežas pie viena galda, lai sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos vienotos par darāmajiem darbiem.

ZZS būtu gatavi pievienoties pie dinamiska darba plāna, un Valainis pārliecināts, ka no piecām partijām, kas patlaban iezīmējušās kā potenciālie sarunu partneri jaunajai valdībai, varētu izdoties laba komanda.

Valainis uzskata, ka «Jaunajai vienotībai» (JV), kurai ir visvairāk deputātu mandātu, jāuzņemas atbildība un jāizvirza savs premjera amata kandidāts. ZZS piedalīsies konsultācijās, cerot raitā tempā nonākt līdz rezultātam. Viņš nešaubās, ka JV izvirzīs tādu premjera amata kandidātu, ar kuru nebūs ilgi jāiepazīstina.

Tikmēr JV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Jurēvics TV3 raidījumā «900 sekundes» uzsvēra, ka visām latviskajām, valstiskajām partijām ir jāspēj sanākt kopā un strādāt kopīga mērķa vārdā, atrodot veidu, kā darboties kopā. Jurēvics gan uzskata, ka līdzšinējie valdības partneri līdz šim nodarbojušies ar šantāžu, kas novedusi līdz premjera demisijai.

«Visām piecām valstiskajām partijām vajadzētu atjēgties, atmosties, redzot to, kā Šlesers ar Rosļikovu šobrīd skatās, priecājās un berzē rokas par to, kā mēs, latvieši, savā starpā kasāmies. Tas būtu īstais brīdis beidzot nolikt pie malas to, kā esam viens otru uzdzinuši kokos, un kopīgi strādāt,» pauda deputāts, uzsverot, ka mēneša laikā būtu jātiek skaidrībā ar visiem jautājumiem par jauno vadību.

Partijas «Progresīvie» līderis Kaspars Briškens LTV raidījumā «Rīta panorāmā» uzsvēra, ka Kariņa atkāpšanās radīja apstākļus, lai varētu izveidoties dinamiska koalīcija, un šis iespēju logs ir jāizmanto. «Trīs partijām, kas vasarā strādāja pie jaunas valsts attīstības stratēģijas izstrādes, ir iespēja kļūt par jaunās koalīcijas pamatu,» sacīja politiķis, gan piebilstot, ka, ideāli būtu, ja kāds no partneriem, kas vasaras sākumā ignorēja iespēju pievienoties sarunām, tomēr tām pievienotos.

Briškens atzina, ka, ņemot vērā NA savilktās «sarkanās līnijas», AS sadarbībai būtu piemērotāks kandidāts, lai arī AS kopā ar NA spēlēja politisko sabloķēšanos, no kuras būtu vēlams atkāpties, lai steidzami strādātu pie budžeta, atbalsta paketes un citiem valstij svarīgiem jautājumiem.

Deputāts nekomentē «ultranacionālistu politiķa [Dombravas] apgalvojumus», ņemot vērā, ka «NA jau 30 gadus Latvijā veicinājusi šķelšanās naratīvu, kas ir bijis īpaši ērts Kremļa režīmam».

Briškens nepiekrīt apgalvojumam, ka līdzšinējās koalīcijas problēmu cēlonis esot bijis Kariņš — viņaprāt, tās ir bijušas sistēmiskas problēmas, kas traucēja pieņemt svarīgus lēmumus. «Premjers darīja visu iespējamo, lai pat pēdējā brīdī veiktu pārbīdes, lai ķīlējošais dzinējs varētu vēl nedaudz darboties uz priekšu,» teica parlamentārietis. Viņš piekrīt, ka JV premjera amata kandidātam būtu jāpārņem iniciatīva sarunās par valdības veidošanu, vienlaikus paužot cerību, ka jaunu valdību izdosies izveidot dažās nedēļās, ja valdības kodolu veidotu JV, ZZS un «Progresīvie», kas jau strādāja pie darbības plāna.

Kā ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

JV trešdien, 16.augustā, lems par savu premjerministra amata kandidātu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS — 16, bet «Progresīvajiem» — 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA — 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai «Stabilitātei» ir desmit mandāti un «Latvija pirmajā vietā» — astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.