Divu Spānijas uzņēmumu konsorcijs saistībā ar «Rail Baltica» Rīgas posma projektēšanas izbeigšanu pieprasa Latvijai atlīdzināt vairāk nekā 14 miljonus eiro

«RB Rail» informēja, ka līgums par «Rail Baltica» pamattrases posma caur Rīgu projektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumiem tika izbeigts 2023. gada oktobrī.

Savukārt 2026. gada februārī «RB Rail» un Satiksmes ministrija (SM) saņēma konsultantu apvienības pieteikumu par šķīrējtiesas procesa sākšanu, kurā konsultantu apvienība pieprasa tiem piespriest atlīdzību vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā.

Savukārt SM ir pretprasība pret konsultantu apvienību par līgumsoda piedziņu 3,37 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši līguma nosacījumiem strīdu izskata starptautiskajā šķīrējtiesā pie Starptautiskās tirdzniecības palātas, un procesa norises vieta ir Stokholma.

«RB Rail» skaidroja, ka 2023. gada 26. septembrī «RB Rail» saņēma konsultantu apvienības vienpusēju paziņojumu par atkāpšanos no līguma.

Konsultantu apvienības ilgstošo un būtisko kavējumu, sistemātisku trūkumu nenovēršanas izstrādātajos projektos, kā arī citu līgumsaistību neizpildes dēļ līgumā noteiktajos termiņos konsultantu apvienībai piemērotais līgumsods sasniedza maksimāli pieļaujamo apmēru, savukārt kavējumu ilgums pārsniedza līgumā noteikto pieļaujamo robežu.

Tādējādi abām pusēm radās tiesības vienpusēji atkāpties no līguma.

Lai aizsargātu valsts un Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses, mazinātu iespējamos riskus un nodrošinātu «Rail Baltica» projekta nepārtrauktu īstenošanu, «RB Rail», saskaņojot ar SM, izmantoja līgumā paredzētās tiesības atkāpties no līguma ar tūlītēju spēku. Lēmumu pieņēma, balstoties uz vispusīgu apstākļu izvērtējumu.

Pēc līguma izbeigšanās tika izsludināts jauns iepirkums gatavākā posma projektēšanas darbu turpināšanai. Iepirkums noslēdzās bez rezultāta, jo netika saņemti piedāvājumi, kas atbilstu plānotajam finansējumam. Paredzētā līgumcena bija astoņi miljoni eiro, taču tika saņemts tikai viens piedāvājums 39 miljonu eiro apmērā, kas būtiski pārsniedza pieejamo finansējumu.

Papildu tam 2024. gada 10. decembrī Ministru kabinets atkārtoti apstiprināja pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, paredzot būvdarbu sākšanu posmā Lietuvas robeža-Misa, kā arī darbu pabeigšanu «Rail Baltica» pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā.

Rīgas posmu noteica kā otrās kārtas prioritāti, vienlaikus kā alternatīvu apstiprinot jauna savienojuma izbūvi no Imantas uz Rīgas lidostu. Tas nodrošinās 1520 milimetru vilcienu apkalpošanu un integrāciju esošajā tīklā, kā arī pārsēšanās iespējas Salaspilī (Daugavkrastos) starp «Rail Baltica» un 1520 milimetru dzelzceļa sistēmu.

«RB Rail» un SM nodrošina Latvijas valsts interešu pārstāvību un rīkojas atbilstoši līguma noteikumiem un starptautiskajai praksei. Ar strīda izskatīšanu saistītās izmaksas nav attiecināmas uz ES finansējumu.

Ņemot vērā šķīrējtiesas procesa raksturu un piemērojamos konfidencialitātes nosacījumus, detalizētāka informācija par procesa saturu netiek publiski izpausta, lai nodrošinātu efektīvu Latvijas interešu aizstāvību, uzsvēra «RB Rail».

Informācija «RB Rail» mājaslapā liecina, ka 2019. gadā iepirkumā par būvprojektēšanu un autoruzraudzības pakalpojumiem «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas posmā caur Rīgu uzvarēja INECO. Uzvarētāja piedāvājuma summa bija 12,989 miljoni eiro.

Satiksmes ministrijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Latvijas interešu pārstāvēšanai Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā saistībā ar dzelzceļa «Rail Baltica» projektēšanas līgumu Rīgas posmam būs nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Ministru kabinets šogad 17. februārī iepazinās ar SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas interešu pārstāvēšanu šķīrējtiesā.

Ministrijā skaidroja, ka finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu projekta tiesisko un finansiālo interešu aizstāvību šķīrējtiesas procesā.

Tāpat vēstīts, ka «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.