Politiķis sprieda, ka Rietumi varētu kontrolēt 100 līdz 150 kilometrus savu robežu tuvumā Ukrainas iekšienē, kas dotu iespējas laicīgi notriekt vai ietekmēt NATO valstu virzienā lidojošus objektus.
«Krievija mūs visu laiku spiež, bet mēs visu laiku klusējam. Mums ir jāsāk spiest viņus atpakaļ. Jārāda, ka arī mums ir zobi,» izteicās bijusī militārpersona.
Deputāta skatījumā, šāds solis arī dotu iespējas pārdomāti testēt, kādas ir Krievijas robežas. Viņaprāt, Krievijai nekas nevarētu būt sakāms par to, ka no NATO teritorijas notriec objektus Ukrainas gaisa telpā.
Pēc Rajeva vārdiem, šāds solis vispirms pabīdītu NATO valstu apdraudējuma robežas 150 kilometrus tālāk, bet vēlāk varbūt būtu iespējas virzīties uz plašāku palīdzību Ukrainai.
«Ir tāds termins — eskalēt, lai pēc tam deeskalētu,» par šādu iespējamo rīcību sprieda deputāts.
Politiķis atzīmēja, ka Krievija ražo dronus arvien lielākā daudzumā, un nākotnē var pat sagaidīt, ka dienā tā spēs palaist pret Ukrainu ap 1000 dronu. Līdz šim plašākajos uzbrukumos ticis izmantots aptuveni uz pusi mazāk bezpilota lidaparātu. Rajevs uzsvēra, ka jau atkal ir redzams, ka Krievija atsākusi uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, attiecīgi šāds ļoti liels trieciens būtu ļoti postošs, jo visu pasargāt nebūtu iespējams.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.