Deputāti sliecas neieklausīties brīdinājumos par viltus drošību negatīvu Covid-19 testu gadījumā

Vairāki parlamentārieši sēdē pauda viedokli, ka, iespējams, labāk būtu atļaut iedzīvotājiem klātienē strādāt arī ar negatīvu Covid-19 testu, ne tikai paļauties uz vakcinācijas sertifikātu un vīrusa pārslimošanas faktu. 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs uzsvēra, ka no epidemioloģiskās drošības viedokļa nedrīkst teikt, ka testēta persona ir tikpat droša, cik vakcinēta persona. Viņš skaidroja, ka tests sniedz informāciju par konkrēto analīžu nodošanas dienu, bet nenozīmē, ka vīruss nevar attīstīties tuvākajā laikā.

Tāpat viņš piebilda, ka testētajiem cilvēkiem rodas priekšstats, ka viņi ir pasargāti, tomēr tā ir viltus drošības sajūta, ņemot vērā, ka vīruss var attīstīties kaut nākamajā dienā.

Eksperts atzīmēja, ka vakcinācija pasargā no smagas inficēšanās, kā arī samazina risku saslimt. Pie «Delta» celma infekcijas risks gan ir lielāks, tomēr lielākoties vakcinētie nesaslimst ar šo slimību. Gadījumos, ja inficēšanās ir notikusi, vakcinēta persona nevar vīrusu izplatīt tik plaši, kā to dara nevakcinēta persona, jo tieši nevakcinētajiem simptomi ir izteiktāki.

«Jo vairāk klepojam, jo labāk ir vīrusam — tas vairāk izplatās un sasniedz lielāku upuru skaitu. Turpretī, ja simptomu mums nav, tad mēs mazāk inficēsim apkārtējos, jo mazāk izdalām vīrusu,» skaidroja Perevoščikovs.

Bieži cilvēki saka, ka «mans ķermenis — mana darīšana», kam piekrīt arī Perevoščikovs, tomēr tikai līdz brīdim, kamēr netiek apdraudēti citi sabiedrības locekļi. 

«Ja cilvēks saka, ka negrib tīrīt zobus, tad tā nav problēma, jo kariesu otram nenodosi. Tomēr, ja viņš saka, ka grib inficēties un tā ir viņa darīšana, tad es tam varu piekrist tikai tad, ja viņš inficējas tādos apstākļos, lai citam šo vīrusu nenodotu,» uzsvēra Perevoščikovs, piebilstot, ka statistiski inficēts cilvēks aplipinās vēl vismaz vienu vai divas personas.

Tā nav tikai cilvēka personiskā darīšana, bet gan sabiedrības veselības interesēs ir šo infekciju nenodot tālāk, akcentēja eksperts.

Neskatoties uz ekspertu brīdinājumiem, opozīcijas deputāti tomēr aicināja atļaut arī regulāru testēšanu, un to atbalstīja arī vairāki valdības koalīcijas deputāti.

«Cilvēks vakcinējoties sevi ir pasargājis, bet tāpat var nodot infekciju tālāk nevakcinētajam, un viņam var iestāties visas sliktās lietas,» apgalvoja opozicionārs Edgars Tavars (ZZS). Tāpat viņš atzīmēja, ka iedzīvotāju jau ir devušies ielās paužot savu neapmierinātību, tomēr, pēc Tavara domām, tie visi neesot bijuši Alda Gobzema (LuK) vai Aināra Šlesera (LPV) fani — cilvēki esot pulcējušies, jo ir pret diskrimināciju.

Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) norādīja, ka opozīcijai ir gana viegli runāt par šo, jo, ja sāksies jauna epidēmija, tad atbildība gulsies uz koalīciju. Vienlaikus viņš pauda uzskatu, ka regulāri testi varētu būt kompromisa variants, bet tad par to izmaksām jāmaksā pašiem iedzīvotājiem, ne valstij.

«Par testiem būtu jāmaksā personām, kas nevēlas vakcinēties, jo objektīvu iemeslu, kāpēc nevakcinēties, es no speciālistiem nedzirdu,» teica Rancāns. Tāpat viņš piebilda, ka, iespējams, vakcinācijas aptvere varētu augt, nosakot, ka iedzīvotājiem regulāri jāveic testi. Viņaprāt, tik bieža un regulāra testēšanās būtu gana neērta un varētu veicināt vakcinēšanos.

Atbalstu iespējai noteikt testu kā vidusceļu sēdē paudis arī premjerministra partijas biedrs, «Jaunās vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, opozīcijas deputāti Raimonds Bergmanis (ZZS) un Māris Možvillo (PCL).

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šajā jautājumā vēl nav pieņēmusi lēmumu, kā arī ir paspējusi izskatīt vien trīs no 162 priekšlikumiem. 

Kā ziņots, augusta sākumā Saeima konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likumprojekts paredz arī prasību pēc šāda Covid-19 sertifikāta veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.