NA pieprasījumā norādīja, ka Krievijas oligarhs un Latvijas pilsonis Avens ir iekļauts Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, jo «viņš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju, un ir guvis no tiem labumu. Viņš arī atbalstījis darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību».
Politiskais spēks atzīmēja, ka tā deputāts Edvīns Šnore ir atkārtoti vērsies pie Kozlovska, aicinot izvērtēt Avena darbību iepriekšminētā likuma normu kontekstā un lemt par Latvijas pilsonības atņemšanu. NA Kozlovskim prasīja, vai divu gadu laikā ir pabeigta pārbaude par iespējamajiem Avena Pilsonības likuma normu pārkāpumiem. Ja vēl nav, tad NA prasīja, kādi ir iemesli, kādēļ šī pārbaude ilgst tik ilgi un cik laika vēl ir nepieciešams, lai šī pārbaude tiktu pabeigta.
Šnore komisijas sēdē norādīja, ka, spriežot pēc Kozlovska rakstiski sniegtās atbildes, secināms, ka pārbaude esot veikta, nekas nav konstatēts un pieņemts lēmums pilsonības atņemšanas lietu uz priekšu nevirzīt.
«Tas, ka tas ir Avena interesēs, ir skaidrs. Vai tas ir valsts interesēs, es šaubos,» teica Šnore, norādot, ka Latvija iesniegusi apelācijas sūdzību par Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem, ar kuriem atceltas Avenam noteiktās ES sankcijas.
«Ja valsts ir izmeklējusi un neko nav atradusi, tad tas viennozīmīgi graujoši ietekmēs Latvijas pozīciju šajā tiesā,» teica Šnore.
Kozlovskis arī komisijas sēdē nekādus sīkākus skaidrojumus par situāciju nesniedza un vien atkārtoja premjeres Evikas Siliņas (JV) un Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izteikumus, ka pilsonības atņemšanas process neesot politisks process.
Ministrs pauda, ka pašlaik nevarot sniegt atbildi uz to, vai pārbaude ir pabeigta vai nav. Reizē viņš norādīja, ka, ja pārbaude būtu pabeigta, būtu konstatēti fakti, kas ir pamatā grozījumiem Pilsonības likumā un ir par pamatu pilsonības atņemšanai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) būtu pieņēmusi lēmumu par pilsonības atņemšanu Avenam.
Viņš atzīmēja, ka pati PMLP nekādas pārbaudes neveic, tas esot valsts drošības iestāžu kompetences jautājums. Viņš atzīmēja, ka nevarot komentēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiski pausto par pārbaudēm un par informācijas sniegšanu vai nesniegšanu.
Ministrs skaidroja, ka politisko kontroli pār drošības iestādēm īsteno Nacionālās drošības komisija. Attiecīgi drošības iestāde informāciju, kura citādi kādu apsvērumu dēļ netiek izpausta, varētu sniegt caur Nacionālās drošības komisiju, kurā pārstāvētas visas Saeimas frakcijas.
«Ja ir šaubas, tad ir šī parlamentārā kontrole, kur ir skaidri noteikts mehānisms, kā to īstenot,» teica Kozlovskis.
«Progresīvie» jautājumu par pilsonības atņemšanu Avenam lūgs skatīt Nacionālās drošības komisijā, aģentūrai LETA pauda partijas «Progresīvie» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Jau vēstīts, ka Saeima 2022. gada aprīlī pieņēma Pilsonības likuma grozījumus attiecībā uz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, ja tā ir sniegusi jebkādu atbalstu valstīm un personām, kuras ir veikušas darbības, kas grauj vai apdraud demokrātisko valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tolaik izskanēja, ka, balstoties uz šo likumu, varētu lemt par pilsonības atņemšanu Avenam.
Saeimā pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat pilsonību var atņemt, ja pati persona ir piedalījusies augstāk minēto darbību veikšanā.
Pilsonību var atņemt tādā gadījumā, ja persona līdz ar to nekļūst par bezvalstnieku, tātad to var atņemt dubultpilsoņiem, bet nevar atņemt kara noziegumu atbalstītājiem, kuriem Latvijas ir vienīgā pilsonība.
Aģentūra LETA vēl 2023. gada februārī vēstīja, ka Latvijas drošības iestādes vērtē, vai ir pamats pilsonības atņemšanai Krievijas miljardierim Avenam, aģentūrai LETA tolaik apliecināja Iekšlietu ministrijā.
Attiecīgais jautājums aktualizējies pēc Krievijas 2022. gada 24. februārī sāktā iebrukuma Ukrainā.
Avens 2016. gadā ieguvis Latvijas pilsonību. 2012. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, Ordeņu kapituls nolēma ordeni atņemt. Drīz vien pēc tam arī Latvijas Universitātes (LU) Senāts nolēma atņemt LU goda doktora grādu Avenam.
Miljardiera vectēvs bija latviešu strēlnieks, kas pēc Krievijas pilsoņu kara palicis dzīvot Krievijā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.