Debatēs Saeimā par valsts valodas stāvokli uzsver nepieciešamību kopt un vairāk izmantot latviešu valodu

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) sprieda, ka valoda ir priekšnoteikums, lai veidotos valsts. Tas, kāda ir mūsu valoda, parāda to, kāda ir mūsu valsts, teica Mieriņa.

Mieriņa aicināja pret latviešu valodu izturēties rūpīgi. «Mums visiem ir jāstrādā pie latviešu valodas apguves visos līmeņus,» teica Mieriņa, norādot, ka par latviešu valodas lietojumu jārūpējas arī ģimenē, jo pašlaik liels apjoms satura tiek patērēts svešvalodās.

«Aizvien vairāk jauniešu izvēlas komunicēt angļu valodā,» novērojusi Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus akcentējot, ka jauniešu attieksme pret latviešu valodu ir pozitīva. «Mūsu valodā anglicismi ienāk arvien vairāk,» teica Mieriņa un norādīt, ka tādi vārdi kā «heitot», «vaibot» arvien biežāk piesārņo latviešu valodu.

Mieriņa uzsvēra, ka ir jāveicina valsts valodas prestižs. Arī grāmatu lasīšana palīdz attīstīt latviešu valodu un to kopt.

Agnese Krasta (JV) pauda, ka ir ļoti svarīgi, lai valodas debates būtu vērstas uz vienošanos kopīgam darbam valsts valodas statusa nostiprināšanai un attīstīšanai, nevis tiktu izmantots kā savstarpējo politisko cīņu elements.

Viņa aicināja «nekaisīt pašiem sev uz galvas pelnus», jo aizvadītajos gados valsts valodas jomā esot panākts daudz. Krasta atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Saeima pieņēmusi virkni likumu, kas stiprina un aizsargā valsts valodu vairākās sabiedrības jomās. Piemēram, vispārējā izglītībā īstenota pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, priekšvēlēšanu aģitācijā ieviesta prasība apmaksātu aģitāciju veikt valsts valodā, medicīnas jomā palīdzība un konsultācijas pacientiem sniegtas latviešu valodā.

Reizē viņa atzina — lai likuma normas darbotos efektīvi, nepieciešama visas sabiedrības iesaiste. Krasta norādīja, ka viens no reāliem draudiem latviešu valodai ir pašu latviešu lingvistikā uzvedība — tas, kā lietojam latviešu valodu ikdienā. Krasta pauda, ka pielāgošanās citai valodai ir bīstama gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai definēti veicamie uzdevumi juridiskajā, valodas izpētes, izglītības jeb pedagoģiskajā un sabiedrības iesaistes rīcības virzienā iestrādāti Valsts valodas politikas pamatnostādņu rīcības plānā 2025.-2027. gadam.

Sistēmiska un konsekventa valsts valodas politikas īstenošana visās sabiedrības darbības un valodas lietojuma jomās risināma tiešā sadarbībā ar valsts pārvaldi, tās izpildi ietekmē amatpersonu zināšanas un izpratne par valodas politikas jautājumiem un lingvistiskā uzvedība, kas savukārt atstāj ietekmi uz sabiedrības rīcību un viedokli.

Ziņojumā noteikts, ka uzmanība pievēršama valodas politiku ietekmējošo normatīvo aktu prasību izpildei un sabiedrības iesaistei, izglītošanai valodas statusa un hierarhijas jautājumos.

Konstatēts, ka būtu nepieciešama tiesību aktu izvērtēšana ietekmes uz valsts valodu aspektā — līdzīgi kā tiek vērtēta tiesību aktu normu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vēlama tiesību aktu pārskatīšana, lai identificētu normas, kas neatbilst Valsts valodas likumam. Tiek rosināts veicināt arī likumu izpildes kontroli.

Valodas situācijas objektīvai izvērtēšanai nepieciešams regulāri vākt datus par Latvijas iedzīvotāju dzimto valodu, valsts valodas prasmi un lietojumu jeb lingvistisko attieksmi un uzvedību.

Ziņojumā norādīts, ka pašlaik aktuāla problēma ir, kā regulāri un no visiem valsts iedzīvotājiem iegūt un apkopot informāciju par valodas(-u) prasmēm. Pašlaik Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) regulārie apsekojumi sniedz informāciju par 1-2% iedzīvotāju un nesniedz dinamiku.

Svarīga arī pārejas uz mācībām valsts valodā konsekventa īstenošana un latviešu valodas apguves resursu — mācību materiālu, metodisko atbalsta materiālu — skolēniem, skolotājiem, vecākiem pilnveide un pieejamība. Kaut arī pārejas process noslēgsies 2025./2026. mācību gada beigās, atbalsts pedagogiem, skolēniem un vecākiem būs nepieciešams ilgā laika posmā, ņemot vērā ne tikai vienotas skolas sistēmas ieviešanu, bet arī imigrācijas procesus.

Svarīgs ir latviešu valodas kā svešvalodas vai etniskā mantojuma valodas apguves kvalitatīvs nodrošinājums Latvijā, ārvalstīs un diasporā, nodrošinot valodas apguves pieejamību arī reemigrantiem — regulāri īstenojams pasākums, kas ietekmē latviešu valodas prasmes kvalitātes pieaugumu, palīdz nodrošināt latviešu valodas lietojuma paplašināšanos un ilgtspēju konkurencē ar prestižām pasaules valodām.

Latviešu valodas dzīvotspēja nākotnē ir cieši saistīta ar tās izmantošanu digitālajās tehnoloģijās, tostarp mākslīgā intelekta risinājumos. Valodai tehnoloģijās jābūt ietvertai ne tikai formāli, bet arī satura un kultūras aspektā. Nepietiekama valodas datu pieejamība pētniecībai vai to trūkums kavē mūsdienu informācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādi un ieviešanu, valodas klātbūtni digitālajā telpā, teikts ziņojumā.

Lai mainītu sabiedrības valodas paradumus, rīkojami iekļaujošas attieksmes veidošanas pasākumi, kas mudinātu latviešu valodas runātājus uzturēt valsts valodas lietojumu arī komunikācijā ar tiem, kuri valodu vēl tikai apgūst. Īpaši svarīga ir skolotāju loma šajā procesā. Nepieciešams stiprināt sabiedrības izpratni par valodas kā identitātes un valsts pamatvērtības nozīmi, uzsvērts ziņojumā.