Viņš komentēja, ka atšķirībā no Latvijas Nacionālā teātra, kura repertuārā nebija iekļautas izrādes svešvalodā un kurš noteica moratoriju viesizrādēm krievu valodā, Daugavpils teātris, līdzīgi kā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, vēsturiski spēlē izrādes arī krievu valodā.
Šapošņikovs norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Daugavpils teātrim ir noteikts vispārējais stratēģiskais mērķis nodrošināt daudzveidīgas teātra mākslas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem un popularizēt latgaliskās kultūras vērtības, iestudējot dažādu žanru izrādes latviešu, latgaliešu un mazākumtautību valodās, lai veicinātu kultūras procesu decentralizāciju Latvijā, sabiedrības integrāciju un rosinātu starpkultūru dialogu reģionā un ārpus tā.
«Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojumā noteikto stratēģiju, Daugavpils teātra valdes kompetencē nav iespējas vienpusēji mainīt mērķa īstenošanas instrumentus,» komentē teātra vadītājs.
Daugavpils teātra repertuārā ir izrādes latviešu, latgaliešu, krievu un angļu valodā. Teātrī aprēķināts, ka izrāžu krievu valodā īpatsvars repertuārā ir 43%, vēl piecās izrādēs skan vairākas valodas. Tāpat teātris plāno papildināt repertuāru ar izrādi poļu valodā.
Teātris esot vienisprātis ar teātra kritiķes un zinātnieces Zanes Radzobes raidījumā «Kultūršoks» pausto, ka Daugavpils teātris un krievu trimdas teātris nav viens un tas pats. «Daugavpils teātris ir Latvijas teātra vides ekosistēmas daļa. Mēs saprotam, no kurienes viņi nāk, mēs saprotam, kādā vidē viņi dzīvo, mēs saprotam, kāpēc, ar ko un par ko viņi runā. Un tas ļoti lielā mērā attiecas tieši uz Latvijas sabiedrību,» paudusi Radzobe.
Līdzīgas domas esot izskanējušas «Teātra festivāla Nr.3» laikā organizētajā diskusijā «Teātra loma vienotas valodas un kultūras telpas stiprināšanā un veidošanā», kurā piedalījās arī Valters Sīlis, Artūrs Dīcis, Liena Šmukste un Maija Pavlova. Viens no diskusijas secinājumiem bija, ka valoda ir viens no rīkiem, kā nodot vēstījumu.
«Teātris ir valoda, caur kuru dažādu tautību cilvēki var sanākt un runāt par kopējo, vienojošo. Daudzveidība un dažādība ir nepieciešama, savukārt vienotība var rasties tikai caur vēlmi būt kopā un sarunāties,» secina Šapošņikovs.
Jau ziņots, ka Latvijas Nacionālais teātris nosaka moratoriju krievu valodā iestudētām viesizrādēm uz savām skatuvēm, aģentūru LETA informēja teātra direktors Māris Vītols.
Vītols skaidro, ka ar šādu lēmumu teātris nekādā veidā nevēršas pret profesionālajiem teātra māksliniekiem, kuri pēc kara sākuma aizbraukuši no Krievijas, un ciena viņu izvēli pamest un nosodīt noziedzīgo Vladimira Putina režīmu.
Tāpat viņš akcentē, ka Latvijas Nacionālais teātris atteiksies no noslēgtā nomas līguma ar viesizrāžu «Ārprātīgo piezīmes» organizatoriem.
Bija paredzēts, ka Latvijas Nacionālajā teātrī notiks režisora un mākslinieka Dmitrija Krimova iestudējuma «Ārprātīgo piezīmes» viesizrādes, kurās bija jāspēlē aktieriem Čulpanai Hamatovai un Maksimam Suhanovam.
Pēc Vītola paustā, Latvijas Nacionālais teātris atzīst, ka, iznomājot telpas teātra aģentūras «Entracte International» organizētajām viesizrādēm «Ārprātīgo piezīmes», nav pienācīgi izvērtēta šī nomas pasākuma simboliskā un morālā nozīme Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā.
«Nacionālā teātra skatuve nav piemērota vieta krievu valodā iestudētām viesizrādēm laikā, kad Krievija Ukrainā turpina asiņainā Putina režīma izraisīto karu. Teātris ir pieņēmis lēmumu atteikties no noslēgtā nomas līguma ar viesizrāžu «Ārprātīgo piezīmes» organizatoriem,» norāda Latvijas Nacionālā teātra vadītājs.
Kā liecina tīmekļvietnē «bilesuparadize.lv», iestudējums «Ārprātīgo piezīmes» ir teātra aģentūras «Entracte International» projekts, kas tapis ar Lielbritānijas fonda «Weexist!» atbalstu. Fonds nodarbojas ar krievvalodīgās kultūras atbalstu, attīstīšanu un saglabāšanu trimdas apstākļos.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.