CVK: Bez papildu finansējuma un speciālistiem nebūs iespējams pilnveidot vēlēšanu pārvaldību

Katru gadu CVK ir aicinājusi Finanšu ministriju (FM) piešķirt papildu atbalstu iestādei, taču «FM nesaredz to problēmu tāpat, kā mēs to redzam,» sarunā ar aģentūru LETA pauda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. CVK šogad atkārtoti ir lūgusi FM piešķirt papildu finansējumu nākamā gada budžetā kā prioritāro pasākumu.

Vēlēšanas notiek gandrīz katru gadu, taču IT procesus nevar īstenot gada laikā, tos ir jāsāk veikt laicīgi, skaidroja Bērziņa. Tomēr šobrīd iestādes resursi ir koncentrēti Saeimas vēlēšanām, kas plānotas oktobrī. 2024.gada maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un darbs ar IT sistēmām būtu jāuzsāk jau šobrīd, bet CVK šādu iespēju nav, minēja iestādes priekšsēdētāja.

CVK šobrīd strādā divi IT speciālisti, turklāt, ņemot vērā, ka iestāde nespēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, speciālistiem nākas strādāt vairākos darbos, stāstīja Bērziņa. Kopumā IT nodaļā būtu nepieciešami seši speciālisti, pauda priekšsēdētāja, minot, ka IT sistēmas ir ne tikai jāizveido, bet arī jāuztur, ņemot vērā, ka tām jābūt gatavām arī ārkārtas vēlēšanām. Summa, kas būtu nepieciešama sistēmu uzturēšanai, ir vismaz 225 000 eiro gadā. Ja CVK netiek piešķirti vajadzīgie resursi, tad sistēmu uzturēšana un attīstība būtu jāuzņemas kādai citai iestādei, norādīja CVK pārstāve Krastiņa.

Arī VK pārmetumi par CVK veiktajiem iepirkumiem ir skaidrojami ar speciālistu trūkumu, norādīja Bērziņa, minot, ka nepietiekamās kapacitātes dēļ nav iespējams sākt iepirkumu procesus laicīgi. Jaunus procesus CVK var sākt tikai tad, kad ir noslēgušies iepriekšējie procesi.

CVK trūkst IT speciālistu un administratīvā vadītāja, lai pilnveidotu iestādes organizatoriskos procesus, minēja Krastiņa. Vēlēšanu laikā trūkst resursu, lai piesaistītu projektu vadītājus un citus speciālistus ar mūsdienās nepieciešamajām kompetencēm. Tāpat nav finansējuma, lai īstenotu pasākumus vēlētāju motivēšanai piedalīties vēlēšanās vai īstenotu pasākumus, lai uzlabotu vēlētāju ar īpašām vajadzībām iespējas piedalīties vēlēšanās. Trūkst arī resursu vēlētāju informēšanas kampaņu īstenošanai, norādīja CVK pārstāve.

Lai uzlabotu komisijas organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas pārraudzību un nepārtrauktību, nākamā gada budžetā iestāde ir lūgusi piešķirt finansējumu arī CVK sekretariāta vadītāja amata vietas izveidei. Kritiska situācija ir IT jomā, uzsvēra Krastiņa — nepieciešams piesaistīt IT projektu vadītāju, sistēmanalītiķi, vecāko IS administratoru, IT drošības pārvaldnieku. Nav arī atbilstošas kvalifikācijas darbinieka, kas veiktu šādas sistēmas tehniskās specifikācijas izstrādi. Nodaļas izveidei un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai esošajiem speciālistiem 2023.gadā būtu nepieciešami 264 000 eiro.

Pieaugot veicamā darba apjomam un sarežģītībai, arī citiem iestādes speciālistiem jānosaka konkurētspējīgs atalgojums, norādīja Krastiņa, minot, ka pretējā gadījumā zinošākie darbinieki var izlemt strādāt citur par labāku atalgojumu, it īpaši ņemot vērā inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu Latvijā.

CVK ir mēģinājusi aktualizēt papildu finansējuma un kapacitātes trūkuma problēmu Ministru kabinetā (MK) vairākus gadus pēc kārtas, norādīja Bērziņa. Pavasarī MK veltījis īsu laiku, lai izskatītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veikto CVK auditu, kurā norādīts uz finansējuma trūkumu, un «ar to arī viss noslēdzās,» minēja Bērziņa.

Kā ziņots, kapacitātes trūkuma dēļ Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nespēj atrisināt gadiem zināmas problēmas, finanšu revīzijā par CVK gada pārskata sagatavošanas pareizību secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK norāda, ka CVK ir viena no galvenajām institūcijām brīva, demokrātiska un godīga vēlēšanu procesa organizēšanā un nodrošināšanā.

«Līdz 14.Saeimas vēlēšanām 1.oktobrī palikuši vien trīs mēneši, bet — vai šoreiz tehniskā sagatavošanās vēlēšanām ritēs veiksmīgāk un būs novērstas iepriekš konstatētās nepilnības, plānojot budžetu, organizējot iepirkumus vēlēšanu tehniskai pavadīšanai un ieviešot vēlēšanu vadības sistēmu? Diemžēl, nē,» atzīst VK padomes locekle Ilze Bādere.