Čudars: Valdība nesniegs nekādas finanšu garantijas Skultes LNG termināļa attīstītājiem

Vienlaikus ministrs skaidroja, ka šīs terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Čudars uzsvēra, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad «valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu», patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Otrdien, 11.aprīlī, Ministru kabinets izskatīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) informatīvo ziņojumu par Skultes LNG termināļa projekta potenciālu. Balstoties uz KEM visaptverošu analīzi un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās intereses, Ministru kabinets ir uzdevis KEM sākt darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu.

Diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa infrastruktūras attīstību Latvijā sākās jau pirms dabasgāzes tirgus satricinājumiem 2021.gada nogalē, kā arī 2022.gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā būtiski ir mainījies reģiona dabasgāzes sistēmas konteksts — 2022.gadā darbību sāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022.gada nogalē darbu uzsāka Inkoo terminālis Somijā, un 2022.gada laikā tika izbūvēta potenciāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātne Paldiskos, Igaunijā. KEM uzsver, ka ar šādu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes tīklu, Latvijai tiek nodrošināta infrastruktūras pieejamība.

Lai veiktu padziļinātu izpēti par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa nepieciešamību un kopējām reģiona dabasgāzes nozares attīstības tendencēm, KEM ir strādājusi ar nozares ekspertiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm. Pēc iegūtās informācijas tika secināts, ka šajā brīdī nevieni no iesniegtajiem projekta sadarbības nosacījumiem nav vērtējami kā komercspējīgi vai operatīvi īstenojami, kā arī šāda termināļa izbūve nav iespējama bez būtiskām priekšrocībām un garantijām no valsts puses.

Lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm, KEM, izvērtējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secina, ka ar esošā patēriņa līmenī reģionā papildus jau esošajiem termināļiem Lietuvā un Somijā un rezerves piestātni Igaunijā nav iespējams izbūvēt komerciāli pašpietiekamu sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Papildus veiktajai analīzei par komerctermināļa potenciālu jaunajos reģiona gāzapgādes sektora apstākļos, KEM ir veikusi sākotnējo konceptuālo izvērtējumu par alternatīviem risinājumiem gāzapgādes drošuma stiprināšanai.

Šobrīd Ministru kabinets ir devis uzdevumu KEM, sadarbībā ar atbildīgo Igaunijas valsts pārvaldes iestādi, uzsākt darbu pie iespējamo nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināla izmantošanai, ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošuma Latvijā. Paldiski termināls kopš 2023.gada marta ir pilnībā pārgājis Igaunijas valsts īpašumā.

Jau ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza. Turpmākajos mēnešos «Skulte LNG Terminal» atrada stratēģisko investoru un iesniedza priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču valdība februāra beigās noraidīja investora piedāvātos sadarbības nosacījumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš LTV pauda, ka valdība nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG termināls.

Kariņš skaidroja, ka iespējamā investora piedāvājumu valdība noraidījusi tāpēc, ka tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Klimata un enerģētikas ministrijai tika uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tostarp izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu.