Četru mēnešu laikā Rīgas reģionā aizturēti 16 ar telefonkrāpšanām saistīti «naudas mūļi»

Ārvalstīs regulāri tiek atklāti un likvidēti krāpnieciskie zvanu centri, tostarp jau ziņots, ka vairāki no tiem konstatēti ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm sadarbojoties ar Latvijas VP. Tomēr šis krāpšanu veids visā Eiropā aizvien ir aktuāls.

Telefonkrāpšanu izdarīšanā tiek piesaistīti tā saucamie «naudas mūļi» jeb personas, kas par atlīdzību piekritušas līdzdarboties noziegumā, saņemot no iedzīvotājiem izkrāpto naudu klātienē vai ļaujot to pārskaitīt caur saviem kontiem. Papildus tam «naudas mūļus» ik nedēļu aiztur arī VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde, un šajā jomā strādā arī citas VP struktūrvienības.

Ņemot vērā to, ka krāpnieki pārsvarā zvana no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā, tiek īstenota starptautiskā sadarbība ar ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm un šādu noziegumu atklāšana ir laikietilpīga.

Likumsargi norāda, ka minēto noziegumu organizētāji ir starptautiskas organizētās noziedzības grupas, kas izveido krāpnieciskus zvanu centrus ar daudz darbiniekiem, un katram no tiem ir sava noteikta funkcija. Krāpnieciskajos zvanu centros tiek izmantotas numuru viltošanas tehnoloģijas un krāpnieki zvana no modificētiem telefona numuriem. Iepriekš fiksēti gadījumi, kad krāpnieki izmantojuši pat policijas un banku tālruņa numurus.

Psiholoģiski ietekmējot cietušos un uzdodoties par bankas darbiniekiem, policistiem, «Google» pārstāvjiem krāpnieki mēģina pārliecināt, ka zvana saņēmēja finanšu līdzekļi ir apdraudēti. Bieži vien noziedznieki pāriet uz komunikāciju saziņas lietotnē «Whatsapp», kur izveidots krāpniecisks profils, un ticamības radīšanai tā vizuālajā noformējumā izmantots, piemēram, bankas logotips vai kādas tiesībsargājošās iestādes augsta ranga amatpersonas fotogrāfija, informē policija.

Lielākai ticamībai mobilajā lietotnē tiek sūtīti dažādi viltoti dokumenti, piemēram, viltota VP priekšnieka Armanda Ruka dienesta apliecība. Pārsvarā krāpnieki runā krievu valodā, taču ir konstatēti gadījumi, kad zvanu centros darbam piesaistītas personas ar latviešu valodas zināšanām.

VP norāda, ka krāpnieki mēdz cietušos pierunāt telefonā vai datorā uzinstalēt dažādas programmatūras, piemēram, «AnyDesk» un «TeamViewer», lai varētu attālināti pieslēgties viņa ierīcei. Ja ir uzinstalēta programmatūra uz datora vai telefona, krāpnieki pārņem kontroli pār cietušās personas viedierīcēm un viņa vārdā piesaka kredītaizņēmumus no ātro kredītu kompānijām. Naudas aizņēmumi tiek ieskaitīti cietušā norēķinu kontā un tiek pieprasīts izņemt naudu no bankomāta, atdot «apdrošināšanas kompānijas pārstāvim». Ja apkrāptais joprojām tic krāpniekiem, tie mudina viņu ieķīlāt īpašumus un naudu izņemt un atdot.

Skaidras naudas saņemšanai no upuriem tiek izmantoti «naudas mūļi». Tās ir personas, kas paņem naudu un pēc viņām dotām instrukcijām aiznes nodod tālāk citām personām, kuras savukārt nodod to nākamajām personām vai pārskaita caur nebanku finanšu kompānijām vai apmaina uz kriptovalūtām un pārskaita, izmantojot kriptovalūtu biržas. Identificēts, ka par «naudas mūļiem» izmanto gan cietušās personas pēc to apkrāpšanas, solot par šo darbību noteiktu atlīdzību, gan speciāli vervētus naudas mūļus. Latvijā «naudas mūļi» tiek sūtīti pārsvarā no Ukrainas, kā arī meklēti Latvijā sludinājumu portālos, solot atlīdzību.

No 16 aizturētiem «naudas mūļiem» — astoņām personām piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Kopumā šajos kriminālprocesos atsavināti 350 720 eiro, kas, visticamāk, iegūti noziedzīgā ceļā.

VP stingri brīdina neuzticēties šādiem piedāvājumiem un nepiekrist no svešām personām saņemt skaidru naudu vai nodot to citiem, kā arī neļaut izmantot savu kontu kredītiestādē svešu finanšu līdzekļu saņemšanai, izņemšanai vai pārskaitīšanai. Par šādām darbībām ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai līdzdalību krāpšanā.

Tāpat VP aicina iedzīvotājus aizvien atgādināt saviem tuviniekiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, par telefonkrāpšanām un to, ka nevienam nedrīkst atklāt savus bankas kontu datus un citu sensitīvu informāciju.

Jau vēstīts, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 7,923 miljoni eiro. Kopumā 2023.gada deviņos mēnešos īstenoti 5616 krāpšanas gadījumi. Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsts 9531 krāpšanas gadījums par kopumā 6,67 miljoniem eiro.