Čakša: Pašvaldību izglītības pārvaldēm jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai «uz papīra»

Viņa norādīja, ka sadarbībā ar Valsts valodas centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu tiekot plānoti kontroles mehānismi, lai pārliecinātos, ka izglītība «kvalitatīvā latviešu valodā» tiek nodrošināta visu laiku, ne tikai tad, kad klasē ierodas pārbaude.

«Vienotas skolas veidošana ir neatgriezenisks process, kas atsevišķās pašvaldībās prasa īpašu uzmanību,» uzsvēra Čakša. Ministre atgādināja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārejā uz mācībām tikai valsts valodā piedāvā atbalstu bērniem, skolotājiem un vecākiem.

Pēc IZM aplēsēm, 2022./2023.mācību gadā mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas īsteno 136 pirmsskolas izglītības iestādes jeb 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita, un tajās mācās 13 345 bērni.

Savukārt amatizglītības mazākumtautību programmas īsteno 129 izglītības iestādes jeb 20,4% no kopējā izglītības iestāžu skaita, un tajās mācās 43 258 izglītojamie.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri — 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri — 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.