Čakša: Ar mācību latviešu valodā nodrošināšanu lielākās problēmas ir Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā

Ministre skaidroja, ka arī pēc valdības nomaiņas būtu nepieciešams turpināt iesāktās reformas nozarē, jo tās ir vērstas uz izglītības kvalitātes celšanu. Patlaban virkne pētījumu liecina, ka rezultāti vispārējā izglītībā ir būtiski pasliktinājušies, tāpēc nepieciešams strādāt, lai šādu situāciju novērstu.

Izglītības kvalitātes kāpināšanai svarīgi ir strādāt ar pašvaldībām, jo ne visām līdz šim izdevies ieguldīt pietiekami darba, lai sakārtotu skolu tīklu un atrisinātu citus ar izglītības kvalitāti saistītus jautājumus. Čakša norādīja, ka pašvaldības ir atbildīgas par mērķdotācijās piešķirtā finansējuma racionālu sadali izglītības programmu īstenošanai.

Ņemot vērā, ka līdz ar jauno mācību gadu vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024, Čakša uzsvēra, ka nekādu atkāpju par valodas zināšanām nebūs un pedagogiem ir jāzina valoda atbilstošā līmenī.

Viņa atzina, ka līdz šim nav bijis pietiekoša atbalsta pedagogiem valodas apgūšanai, taču tagad tam ir nodrošināti dažādi rīki un programmas. Tikmēr Izglītības kvalitātes valsts dienests turpinās īstenot pārbaudes, pārliecinoties par valodas prasmju atbilstību prasībām.

Čakša uzsvēra, ka likuma grozījumi nav nekāds jaunums un visiem tas bija zināms, tomēr ir skolas, kas tam ir vairāk sagatavojušās, un tādas, kas pārmaiņām gatavas mazāk. Lielākās problēmas Čakšas ieskatā ir Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri — 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri — 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.