Braže: Ukrainas uzvara ir visu Baltijas valstu prioritāte un mērkis

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Braže piektdien darba vizītē apmeklēja Lietuvu, kur Viļņā tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu un ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi.

Vizītes laikā ministre piedalījās arī Lietuvas Austrumeiropas pētījumu centra organizētā diskusijā par aktuālajiem ārpolitikas jautājumiem.

Abu valstu amatpersonas pārrunāja aktuālos divpusējās un reģionālās sadarbības jautājumus, drošības situāciju Baltijas valstu reģionā, situāciju Ukrainā un atbalstu tai, kā arī aktuālos starptautiskos jautājumus, tostarp situāciju Tuvajos Austrumos un Gruzijā. Tika runāts par stratēģiskajiem enerģētikas un infrastruktūras projektiem, īpašu uzmanību veltot «RailBaltic» projektam.

Braže akcentēja Latvijas un Lietuvas ciešās divpusējās attiecības un sadarbības Eiropas Savienībā (ES) un NATO nozīmi — gan Baltijas reģiona drošības stiprināšanai, gan konsolidējot atbalstu Ukrainai — gan tās aizsardzībai, gan integrācijai ES un NATO.

Preses konferencē Lietuvas medijiem Braže atkārtoti norādīja, ka Ukrainai ir tiesības izmantot Rietumu piešķirtos ieročus triecieniem arī pa militāriem objektiem Krievijas teritorijā, no kuras Krievija uzbrūk Ukrainai, jo to nosaka starptautiskās tiesības. Viņasprāt, Ukraina drīkst veikt triecienus mērķiem ne tikai Ukrainas suverēnajā teritorijā, bet arī tām vietām, no kurām Krievija tai uzbrūk.

Vizītes laikā abu valstu amatpersonas pārrunāja tālākos spiediena soļus pret Krieviju, tostarp sankciju stiprināšanu, pieņemot 14.sankciju paketi un novēršot iespējas apiet spēkā esošās sankcijas, kā arī Krievijas saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Latvijas ārlietu ministre klāstīja, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ikdienu novērojamas dažādas Krievijas hibrīdkara aktivitātes, Latvijai, visam Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionam kopā, ir tālredzīgi un koordinēti jāstiprina drošība, tostarp, sabiedrības noturības spēja, sadarbība stratēģisku infrastruktūras projektu īstenošanā un citur. Braže atzīmēja, ka tā ir valstu vislielākā atbildība.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka kritiski svarīga ir arī reģiona savienojamība, tāpēc izšķiroša nozīme ir «Rail Baltica» projektam, kas nodrošinās ne tikai iedzīvotāju, bet arī militāro mobilitāti dienvidu-ziemeļu virzienā.

Pārrunājot jūlijā gaidāmo NATO samitu, Latvijas un Lietuvas amatpersonas bija vienisprātis, ka nepieciešams panākt visu NATO dalībvalstu iemaksu apjomu vismaz 2% apmērā no iekšzemeskopprodukta. Visas Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas. Amatpersonas pārrunāja arī NATO aizsardzības plānu īstenošanu un sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu Baltijā.