Braže: Miera sarunas ar Krieviju nevar dot rezultātu, kamēr Putins nemaina mērķus

Pēc Bražes paustā, Krievijas diktators Vladimirs Putins nav mainījis savus mērķus — pakļaut Ukrainu, to rusificēt un nepieļaut tās integrāciju Eiroatlantiskajā kopienā. Ārlietu ministre vienlaikus akcentēja, ka Ukraina neatteiksies no tiesībām būt suverēnai un demokrātiskai valstij ar brīvu izvēli.

Viņa sprieda, ka tehniskā līmenī dažādi risinājumi varētu būt panākami, taču politiskā līmenī, kamēr Krievija neatsakās no saviem mērķiem, sarunas nevarot dot rezultātu. Braže atzīmēja, ka Krievijas prasības, piemēram, krievu valodas oficiālais statuss Ukrainā, oficiāls statuss Krievijas Pareizticīgajai baznīcai un atteikšanās no Donbasa, esot Ukrainai nepieņemamas, savukārt citas — tās, kas skar Ukrainas statusu NATO un alianses spēkus, — nav pieņemamas Eiropas valstīm un Eiroatlantiskajai kopienai.

Braže uzsvēra, ka ASV par starpniecības centieniem pelnījušas atzinību, vienlaikus paužot, ka Eiropai jābūt pie sarunu galda, kad tiek apspriesta Eiropas nākotne. Ārlietu ministres ieskatā, netrūkst gribas mēģināt, un arī Eiropa varētu iesaistīties, taču tas neesot galvenais, jo, kamēr nemainās pamati, iznākums būšot tāds pats.

Latvijas ārlietu ministre uzskata, ka tikai spēks kaujaslaukā kopā ar NATO sabiedroto pašu spēku piespiedīs Krieviju sarunās būt patiesai un atteikties no politiskajiem mērķiem. Kā būtiskākos virzienus viņa minēja investīcijas aizsardzībā, NATO spēkus, transatlantisko vienotību un atbalstu Ukrainai, kā arī Krievijas vājināšanu.

Viņa atzīmēja, ka Krievijai neklājas labi, tajā ir vērojamas grūtības ekonomikā, augsta inflācija, jo kara ekonomika «kanibalizē visu pārējo». Ārlietu ministre aicināja turpināt darbu pie 20. un 21. sankciju pakotnes un liegt Krievijai tehnoloģijas, jo jaunākajos uzbrukumos esot izmantotas nesen ražotas raķetes, bet divējāda lietojuma tehnoloģijas Krievija joprojām saņemot no Ķīnas un citām valstīm, līdzās Irānas dronu un Ziemeļkorejas piegādēm.

Igaunijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Jonatans Vseviovs uzsvēra, ka Putina mērķi neaprobežojas ar Ukrainu vien, bet ietver Eiropas drošības kārtības fundamentālu pārveidošanu, kurā Ukraina esot pirmais, bet Eiropa — otrais solis.

Vseviovs vērtēja, ka Putins «ir zaudējis naratīvu» un viņam vairs neesot uzvaras teorijas. Iepriekš Putina vēstījums esot balstījies uz to, ka laiks ir viņa pusē. Viņaprāt, signāli par eskalāciju, kas nāk no Maskavas, liecinot par izmisumu, nevis patiesu vēlmi eskalēt vai karot.

Runas par sarunām un eiropiešu iesaisti Vseviovs raksturoja kā lamatas, kuru mērķis esot sašķelt Eiropas vienotību un radīt konkurējošu naratīvu, ka diplomātijai jādod iespēja — tieši brīdī, kad Eiropas Savienībai jāpieņem vienprātīgi lēmumi, tostarp par paplašināšanos un 21. sankciju paketi. Pēc viņa paustā, Eiropa jau ir iesaistīta — gan īstenojot sankcijas, gan virzoties uz ES paplašināšanu. Tāpat tiek īstenots divu punktu plāns: palielināt agresijas cenu Krievijai un palīdzēt Ukrainai izdzīvot, lai pārliecinātu Putinu, ka laiks vairs nav viņa pusē.

Rīgā trešdien un ceturtdien notiek NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotā konference, kas pulcē politikas veidotājus, militāros līderus, stratēģus un komunikācijas ekspertus, lai diskutētu par to, kā informācija, tehnoloģijas un konflikti pārveido pasauli.