Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, aģentūrai LETA šonedēļ apstiprināja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Braže intervijā atgādināja, ka Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums Latvijā ir spēkā kopš 2017.gada, reaģējot uz situāciju Ziemeļkorejā. Braže skaidroja, ka iepriekš bijis skaidrs, ka, ņemot vērā, ka arī Igaunijā un Lietuvā ir šādi režīmi, bija sākotnēji savstarpēji jāizrunā, kā to efektīvāk nodrošināt.
«Ir lietas, kas no Eiropas sankciju režīma varbūt mainās, un būs nepieciešams piemērot nacionālā līmenī,» sacīja ministre.
Topošie noteikumi noteiks precīzākas situācijas vai subjektus gadījumos, ja Latvija vēlēsies noteikt nacionālas sankcijas. «Par to vēl būs saruna,» piebilda politiķe.
Kā ziņots, Tiesību aktu portālā atrodams ieraksts par ĀM sagatavotu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas paredz Latvijas nacionālo sankciju noteikšanu subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tā kā informācija ir ierobežotas pieejamības, noteikumu projekta anotācija nav pieejama.
ĀM skaidro, ka šādas tiesības — ieviest nacionālo sankciju režīmu — MK izriet no Starptautisko un nacionālo sankciju likuma. Tas nosaka, ka MK var izdot noteikumus par nacionālo sankciju noteikšanu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu.
Tās nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, tām jāsasniedz kāds no mērķiem: panākt mieru vai novērst starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas, novērst kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai, cīnīties pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu.
ĀM atzīmē, ka MK noteikumi vajadzīgi, lai izveidotu instrumentu, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā varētu reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. ĀM norāda, ka noteikumu projekts ir iesniegts izskatīšanai valdībā un plānots, ka Ministru kabinets to izskatīs tuvākajā laikā.
Kā vēstīts, Lietuvas parlaments jūnijā nobalsoja par atbilstošiem grozījumiem, lai Lietuvas valdība varētu noteikt nacionālās ekonomiskās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.
Likums paredz pilnvarot Lietuvas valdību piemērot divu veidu sankcijas: aktīvu iesaldēšanu un nozaru ierobežojumus. Abos gadījumos sankcijām pakļauto personu un uzņēmumu sarakstus izveidotu valdība.
Kad grozījumi stāsies spēkā, valdība varēs ierobežot tādu preču, tehnoloģiju, pakalpojumu un programmatūras eksportu, ko varētu izmantot Krievijas vai Baltkrievijas bruņotie spēki vai kas stiprinātu to aizsardzības, drošības vai rūpniecības spējas.
Valdība vai tās pilnvarota institūcija noteiks fiziskas personas, juridiskas personas un organizācijas, uz kurām attiecināt ierobežojošos pasākumus, balstoties uz likumā iekļautajiem kritērijiem. Sankcijas nevarēs attiecināt uz personām, kurām jau ir noteikti Eiropas Savienības ierobežojumi.
Lietuva ir noteikusi savas nacionālās sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tās ietver ieceļošanas ierobežojumus, uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežojumus un papildu drošības pārbaudes personām, kas ierodas no valstīm ārpus ES.
Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir aizliegts ievest vai izvest no Lietuvas Ukrainas hrivnas, kā arī aizliegts ievest vai izvest no Lietuvas Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produktus un barību. Krievijas pilsoņiem bez uzturēšanās atļaujām ir aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.