Braže: Eiropai jādara vairāk aizsardzības tēriņu, spēju un industrijas ziņā

Uzrunājot žurnālistus, viņa sacīja, ka sanāksmes uzmanības centrā būs gatavošanās NATO samitam Ankarā, Turcijā. Latvijas ārlietu ministres ieskatā samitā visiem sabiedrotajiem vajadzētu parādīt, kā tie virzās uz mērķi atvēlēt aizsardzībai 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Braže klāstīja, ka Latvija patlaban aizsardzībai atvēl aptuveni 4,9% no IKP, savukārt nākamgad šim mērķim novirzīs vairāk nekā 5% no IKP. Viņa norādīja arī uz aizsardzības industriālo bāzi. Latvijas ārlietu ministres ieskatā nepietiek tikai ar aizsardzības tēriņu palielināšanu — bruņotajiem spēkiem ir vajadzīgs arī konkrēts ekipējums, bruņojums un citas spējas, ko par šo finansējumu var iegādāties vai saražot.

«Tāpēc ir jāpārvar nacionālie šķēršļi, kas rodas, katrai valstij cenšoties aizsargāt savu aizsardzības industriju, jāveido kopīgas piegādes ķēdes un jānodrošina bruņotajiem spēkiem nepieciešamais apjoms,» pauda Braže.

Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka būtisks jautājums ir NATO aizsardzības plānos noteiktie spēju mērķi. Viņa klāstīja, ka aizsardzība ir jāpapildina ar modernajām tehnoloģijām un autonomajām sistēmām, ņemot vērā Ukrainas kaujas laukā redzamo karadarbības attīstību. Braže secināja, ka arī Krievija mācās un pilnveido savas spējas, tāpēc šajā jautājumā vairs nav laika gaidīt.

Viņa pateicās sabiedrotajiem, kas nākuši klajā ar paziņojumiem un noraidījuši Krievijas nepamatotās apsūdzības pret Baltijas valstīm, Somiju un Poliju. Braže uzsvēra, ka Latvija neļauj Ukrainai izmantot savu gaisa telpu, sauszemi vai jūru, lai veiktu uzbrukumus Krievijai.

«Latvija ir drošībā. [..] Mēs zinām, ko darām un nenododam savu gaisa telpu Ukrainas droniem. Ukrainai ir tehnoloģijas un spējas, lai trāpītu mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainai ir tālās darbības spējas, tāpēc Krievija mēģina izlikties, ka vainojams ir kāds cits — Baltijas valstis, Somija, Polija vai kāda cits valsts,» žurnālistiem sacīja Latvijas ārlietu ministre.

Runājot par ASV lēmumu izvest 5000 karavīru no Eiropas, Braže uzsvēra, ka Latvija daudz runā ar ASV. Viņasprāt, raugoties uz Eiropu no ASV puses, prasības ir saprotamas. Viņa norādīja, ka valstīm ir daudz vairāk jādara aizsardzības labā, lai pasargātu savas sabiedrības, un tāpēc aizsardzībai ir jāatvēl finansējums.

«Ir pilnīga sabiedroto apņemšanās attiecībā uz NATO integritāti, atturēšanu un aizsardzību. Tas, ko signalizē ASV, ir tas pats — Eiropai ir jādara vairāk. Eiropai ir jādara vairāk aizsardzības tēriņu, spēju un industrijas ziņā. Mums būtu tajā jāieklausās,» teica Latvijas ārlietu ministre.

Jau rakstīts, ka Helsingborgā, Zviedrijā, ceturtdien un piektdien notiek NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme, kas veltīta gatavošanās NATO samitam, kas notiks Ankarā, Turcijā, 7. jūlijā un 8. jūlijā.

Kā vēstīts, pēdējā laikā Baltijas valstu gaisa telpā ielido droni, kas bieži vien ir Ukrainas droni, kuri raidīti uz mērķiem Krievijā, bet kuru kursu ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem mainījusi Krievija, pavēršot tos uz Baltijas valstīm.

Savukārt Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) šonedēļ izplatīja melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.