Bordāns: Apjomīgais būvnieku kartelis norāda uz sistēmiskām problēmām būvniecības jomā

Komentējot Konkurences padomes (KP) lēmumu ilgstoši pastāvējušā būvnieku karteļa lietā, Bordāns uzsvēra KP lomu un nozīmi godīgas konkurences vides nodrošināšanā Latvijā. Atzinīgi vērtējot KP ieguldījumu vienlīdzīgas konkurences veicināšanā, Bordāns norāda, ka KP savas izpētes rezultātā konstatēja desmit būvniecības uzņēmumu starpā ilgstoši pastāvējušu vienošanos par publisko un privāto būvniecības iepirkumu sadali.

«Kartelis norāda uz sistēmiskām problēmām būvniecības jomā un ka par to ir bijušas informētas daudzas amatpersonas. Ir naivi uzskatīt, ka šo salīdzinoši mazo sodu nomaksāšana mainīs šo gadiem un lielā mērogā piekopto praksi. Šis gadījums nevar tikt uzskatīts par atsevišķu precedentu,» sacīja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka valstī ir daudzas amatpersonas un institūcijas, kuras ir atbildīgas par būvniecības uzraudzību — premjers, kura padotībā ir Korupcijas un apkarošanas birojs, kā arī Finanšu ministrija, kuras uzraudzībā ir Iepirkumu uzraudzības birojs un Ekonomikas ministrija, kuras atbildībā ietilpst gan būvniecības nozare kopumā, gan padots Būvniecības valsts kontroles birojs.

Bordāns informēja, ka, reaģējot uz situāciju un, lai nepieļautu, ka karteļa ēna ietekmē arī nākamos iepirkumus, 16.augustā norisināsies viņa tikšanās ar KP priekšsēdētāju, lai pārrunātu KP ziņojumu un ietekmi uz Liepājas cietuma būvniecību.

LETA jau ziņoja, ka tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņakalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ēka, Liepājas cietums un citi.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes — VEF kultūras pils, kultūras pils «Ziemeļblāzma», Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija.

KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī «Taureņi» un sanatorijā «Jūrsalīcis», Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.

Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA «Skonto būve», SIA «Latvijas energoceltnieks», SIA «Velve», SIA «Arčers», SIA «Rere būve», SIA «Re & Re», SIA «RBSSKALS būvvadība», SIA «Abora», AS «LNK Industries» un SIA «Merks». Tiesa «RBSSKALS būvvadība» patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.