Bijušajiem Rīgas domes koalīcijas partneriem atšķirīgs redzējums, kuram pienāktos mēra amats

Šodien trīs politiskie spēki — «Jaunā vienotība» (JV), «Nacionālās apvienība/Latvijas reģionu apvienība» (NA/LRA) un “Kods Rīgai” (KR), kuri sevi uzskata par nākamās koalīcijas kodolu — tikās ar frakciju «Par/Progresīvie» (PP) un prasīja saglabāt atbildības sfēras Rīgas domē.

JV, NA/LRA un KR uzskata, ka tieši viņu blokam pienāktos tiesības virzīt nākamo Rīgas mēru, kamēr PP tiek piedāvāts virzīt vicemēra amata kandidātu. PP kā atsevišķai frakcijai ir lielākais deputātu skaits domē, un tieši tās pārstāvis Mārtiņš Staķis līdz jūlija sākumam ieņēma domes priekšsēdētāja amatu.

Trīs frakciju pārstāvju ieskatā, atbildība par pilsētas vadību un mēra pienākumi nākamajā darba cēlienā jāuzņemas tiem politiskajiem spēkiem, kam ir kopumā lielākais deputātu skaits. Tā kā šīm trīs frakcijām kopā esošajā domes sasaukumā ir 20 deputātu vietas, tās uzskata, ka tām pienākas arī mēra amats.

Līdz ar to PP tiek aicināta izvirzīt kandidātu Rīgas vicemēra amatam, lai pilsētas domē padziļināti strādātu ar klimatneitralitātes, sociālā dialoga un mikromobilitātes jautājumiem.

Savukārt PP pārstāve Justīne Panteļejeva norādīja, ka PP ir uzklausījusi šo piedāvājumu un to izvērtēs, taču šim piedāvājumam pagaidām atbalstu nepauž. Līdz ar to šobrīd no PP netiek izslēgta iespēja virzīt gan mēra amata kandidātu, gan vicemēra amata kandidātu.

Pēc Panteļējevas vārdiem, PP iekšienē līdz šim neesot spriests, kurš varētu būt PP mēra amata kandidāts.

Arī trīs partiju pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd neesot runāts par konkrētiem kandidātiem amatiem.

Trīs partiju pārstāvji ir pārliecināti, ka atbildības sfēru sadalījums esot jāsaglabā līdzšinējais, jo katram politiskajam spēkam esot savas iestrādes un nebūtu nepieciešams iestrādāšanās laiks, lai pilnvērtīgi turpinātu darbu.

Apzinoties, ka esošā Rīgas domes sasaukuma pilnvaru termiņš ir vēl nepilni divi gadi, trīs frakciju kopa uzskata, ka politiskajiem spēkiem šajā laikā ir jādod iespēja pierādīt sevi darbos tajās atbildības jomās, ko tie uzņēmušies sākot darbu Rīgas domē un «pārmaiņu koalīcijā».

Līdz ar to faktiski tika noraidīts PP iepriekš izteiktais piedāvājums ievēlēt mēru un vienu vicemēru, atsakoties no divu domes priekšsēdētāju vietnieku amatiem, kā arī mainīt politisko atbildību un jomu sadalījumu. PP rosinājums paredzēja JV noņemt atbildību par satiksmes jomu pilsētā.

Panteļējeva uzsvēra, ka, saglabājot atbildības jomu sadalījumu, tiks turpināta situācija, kad «katram ir sava lēņu muiža un citi tajā nedrīkst iejaukties». Šo situāciju PP vēloties turpmāk nepieļaut.

PP arī uzskata, ka politiskās konsultācijas par Rīgas domes koalīciju ir jāturpina divpusējā formātā. Līdz ar to PP uz nākamajām sarunām aicināšot JV.

Savukārt trīs partiju politiķi uzskata, ka sarunas būtu jāturpina visiem kopā un nākamā tikšanās varētu notikt nākamajā otrdienā, 25.jūlijā.

Nākamo divu nedēļu laikā PP cer vienoties ar partneriem par kopā darāmajiem darbiem un, ja tas izdosies, tad 23.augusta domes sēdē varētu notikt balsojums par galvaspilsētas mēru, lēsa partijā.

Kā ziņots, visas kādreizējās koalīcijas frakcijas paziņojušas, ka neviena politiskā spēka interesēs nav ārkārtas vēlēšanas, līdz ar to notiks sarunas, lai vienotos par turpmāko sadarbību.

Koalīcijas šķelšanās notika pēc konflikta par Satiksmes departamenta darba izvērtēšanu. Konflikta rezultātā mērs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja par atkāpšanos no Rīgas mēra amata. Pēc disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojuma disciplinārlieta pret Satiksmes departamenta amatpersonām ir izbeigta bez rezultāta.