Apstākļos, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebrucis Ukrainā, Ģirģens aicina Latvijas valdību papildus aizsardzības jomas atbalstīšanai nekavējoties pieņemt atbildīgus lēmumus arī iekšējās drošības stiprināšanai, tajā skaitā ar papildu finansējumu.
«Mums ir jābūt gataviem, ka Putina apetīte nemazināsies. Tagad kā nekad Eiropas Savienībai (ES) un NATO ir jākļūst stiprākiem un jāmācās no kļūdām, ko pieļāva 2014.gadā un šobrīd,» uzsver «Republikas» līderis.
Ģirģens apgalvo, ka «Latvija ir visvājākais ķēdes posms Baltijā tieši iekšējās drošības jautājumos». Politiķis uzsver, ka iekšējā drošības joma 30 gadus nav saņēmuši vajadzīgo atbalstu un tagad steidzami ir jāatrod pietiekams finansējums, lai tuvākajos gados varētu to stiprināt.
«Mēs redzam, cik lielu lomu jebkurā konfliktā spēlē tieši iekšējās drošības dienesti,» uzsver politiķis.
Ģirģena ieskatā valstī esošais operatīvās krīzes vadības centrs ir «arhaisks» un neatbilst mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām. Politiķis cer, ka valdība nodrošinās ātru risinājumu šī trūkuma novēršanai.
Bijušais iekšlietu ministrs norāda, ka Latvijai ir robeža ar divām agresoru valstīm — Krieviju un Baltkrieviju, tāpēc maksimāli jānodrošina robežu drošība visaugstākajā līmenī, ņemot vērā iespējamos riskus. Nopietni jāstrādā arī pie enerģētikas un pārtikas rezervju nodrošināšanas, uzsver Ģirģens.
«Par valsts attieksmi pret drošību liecina arī finansējums iekšējai drošībai,» pauž politiķis. Pērn Lietuvā budžetā iekšlietām tika tērēti 302 eiro uz iedzīvotāju, Igaunijā 335 eiro un Latvijā «tikai 227 eiro uz iedzīvotāju», vērš uzmanību bijušais iekšlietu ministrs, kurš aicina strādāt arī pie enerģētikas un pārtikas rezervju nodrošināšanas.
Tāpat Ģirģena ieskatā Putina militāro ofensīvu varēja novērst tikai ar Ukrainas uzņemšanu NATO un ES. «Rietumu līderiem bija iespēja spert drosmīgu soli un vismaz sākt Ukrainas uzņemšanu NATO, kas tā arī astoņu gadu laikā kopš kara sākuma Ukrainā 2014.gadā netika izdarīts, un tā rezultāts ir jauns karš,» uzsver politiķis.
Politiķis akcentē, ka maigās diplomātijas un sankciju draudu politika attiecībā uz Putinu ir cietusi fiasko.
«Arī Latvijai jāuzņemas daļa atbildības, jo mūsu politiķi, no kuriem daļa ir savos amatos valdībā un Eiropas Parlamentā jau kopš pirmā Ukrainas kara un Krimas aneksijas, par maz uzstāja par Ukrainas uzņemšanu minētajās organizācijās,» pauž politiķis.
Ģirģens, norādot arī uz kāda Saeima deputāta nepieņemamajiem izteikumiem, aicina Latvijas politiķus izvairīties no nacionālā naida kurināšanas un nepieļaut sabiedrības dalīšanu. Bijušais iekšlietu ministrs akcentē, ka Putins nav visa Krievijas tauta.
«Mēs redzam, ka Krievijā protestos iziet ļoti daudz iedzīvotāju, kuri neatbalsta Putina rīcību. Mums tieši pretēji ir jādara viss, lai veidotu tiltu ar krievu sabiedrību, kas nevēlas atbalstīt Putina režīmu, jo to var gāzt tikai no iekšpuses,» akcentē politiķis.
Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt «militāru operāciju» Ukrainā kaimiņvalstī no dažādām pusēm ceturtdienas rītā iebrucis Krievijas karaspēks.
Ukrainas armija iesaistījusies smagās aizstāvēšanās kaujās ar agresoriem.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt «maksimālas ietekmes» sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar «maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti».
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.