Bija mūsu, kļuva… Kur patiesībā tiek ražota Latvijā pazīstamu zīmolu produkcija?

“Laimas” konfektes no Igaunijas

Pie lielveikalu kasēm parasti tiek izvietotas tā sauktās impulsīvās preces, kas tiek iegādātas pēdējā brīdī, emociju varā. Kavējot laiku rindā, nolēmām papētīt preču zīmes, lai uzzinātu preču izcelsmes valstis. Izrādījās, ka sērkociņi ar Vecrīgas skatu uz iepakojuma ir zviedru ražojuma, bet lētākie, ar mazumtirdzniecības tīkla logotipu, tiek piegādāti no Indijas.

Lai gan par ko tur brīnīties – Latvijas sērkociņu ražotni “Komēta”, kas atradās Liepājā, tās īpašnieki ar vieglu roku likvidēja 2008. gada krīzes laikā. Taču nepatīkami pārsteidza tas, ka “Laimas”  šokolādes tāfelītes, izrādās, ir ražotas Igaunijā. Savulaik “Laimas” fabrikā Latvijas īpašnieki šo rindu autoram ar lepnumu demonstrēja Ganā un citās Āfrikas valstīs iepirktās kakao pupiņas, lai tieši Rīgā no tām izspiestu eļļu.

Toreiz fabrikas tehnologi stāstīja, ka tieši tas ļāva iegūt latviešu šokolādes oriģinālo garšu. Tagad starptautiskie koncerni jau sen vairs neražo šokolādi rūpnīcās, bet iepērk pusfabrikātus – šokolādi briketēs, kuru pēc tam izkausē un salej veidnēs.

Kad Latvijas slaveno šokolādes fabriku ar tās gadsimtiem seno vēsturi optimizācijas nolūkos iegādājās starptautisks koncerns, šokolādes tāfelīšu ražošana tika pārcelta uz Igauniju. Īpašnieki apgalvo, ka šokolādes kvalitāte nekādā veidā nav cietusi. Gribētos ticēt…

Importa preču arvien vairāk

Latvijas patērētājus vairs neizbrīna, ka piens ar pazīstama mazumtirdzniecības tīkla zīmolu un Latvijas karogu uz iepakojuma tiek ražots Igaunijā. Šajā valstī top ne tikai “Rīgas Miesnieka” Rakveres cīsiņi un “Kotletes Kijevas gaumē”, bet arī “Laimas” saldējums “Serenāde” un “Vāverīte” vai, piemēram, “Latvijas maiznieka” piedāvātā “Medus kūka”. Arī saldējumu “Kārums” ražo Igaunijas uzņēmums “Balbiino”, savukārt “Spilvas” kečups nāk no Zviedrijas.

Uz nostaļģijas jūtām spēlē arī dāņu cukura ražotāji, kas 2007. gadā no Jelgavas cukurfabrikas akcionāriem iegādājās zīmolu “Jelgavas cukurs”. Pati fabrika tika likvidēta ar šo pašu akcionāru lēmumu 2008. gadā, saņemot ievērojamu kompensāciju no Eiropas Savienības. Pēc tam visas fabrikas ēkas tika nojauktas, un no kādreizējās ražotnes palicis tikai pieturas nosaukums vilciena maršrutā Rīga — Jelgava.

Dāņi saglabāja Jelgavas cukuru klasisko balto iepakojumu, bet virs tā pievienoja uzrakstu Dansukker. Pats cukurs Latvijā sākotnēji tika piegādāts no cukurfabrikas “Danisco” Lietuvā, šobrīd visi produkti nāk no Dānijas.

Arī saldējums ar latviešu nosaukumu “Mājas” ir lietuviešu izcelsmes. Par vietējiem cenšas izlikties arī piena produkti “Annele”, kas patiesībā ir Lietuvas piena koncerna “Pieno Žvaigždes” produkcija.

Lielākā daļa Latvijas suvenīru nāk Ķīnas. Piemēram, nozīmīti ar Latvijas karogu var iegādāties kādā Ķīnas interneta vietnē par 0,25 dolāriem gabalā, pērkot vismaz 100 vienības. Tos ražo uzņēmums Shenzhen Pincentre Craft & Gift Co, kas atrodas Guangdongā, Ķīnā. Tas pats attiecas arī uz zeķēm ar latviešu ornamentiem, lācīšiem un citu suvenīru veikalu produkciju Vecrīgā. Starp citu, tajā pašā rūpnīcā var pasūtīt arī nozīmīti ar jebkuras citas valsts karogu.

No eksportētājiem par importētājiem

Līdzīgā situācijā ir nonākuši arī Latvijas alus ražotāji. Jau vairākus gadsimtus Latvija ir slavena ar savām alus darīšanas tradīcijām. Savulaik skaļi pasaulē sevi pieteica, piemēram, fon Stricka alus darītava Rīgā, no kuras ir saglabājies vesels ēku kvartāls Valdemāra, A. Briāna un Šarlotes ielas apkaimē. Taču pagājušā gadsimta 90. gados lielās alus darītavas pārpirka ārvalstu koncerni. Tagad tādas alus markas kā “Madonas”, “Lāčplēsis”, “Lielvārdes”, “Bauskas” un “Senču” tiek ražotas Lietuvā.

Uzņēmuma “Aldaris” pārstāvji atzīmē, ka šī zīmola alus, piemēram, “Aldara” izplatītais “Mežpils alus” tiek ražots ārpus mūsu valsts, galvenokārt Igaunijā, jau vairāk nekā 10 gadus. Savukārt bāros, viesnīcās un restorānos pieejamais “Mežpils alus” ir ražots Latvijā. Pudelēs pildītais alus “Mežpils tradicionālais” un “Mežpils senču” tiek brūvēts Saku (Igaunijā), pārējais pudelēs pildītais alus tiek ražots Latvijā. Savukārt “Aldara” alus skārdenēs nāk no Igaunijas.

“Uzņēmums “Unibrew Group” sāka ar “Lāčplēsi”, pārceļot tā ražošanu uz Panevēžu, tāpat kā “Madonas alu” un “Līvu alu” no Liepājas. Tagad viņi ir pārņēmuši arī “Bauskas alu”. Tādējādi, pērkot it kā “Madonas alu”, nauda par to aizplūst uz ārzemēm. Mēs izlaižam savu bagātību no valsts, jo pie veikalu plauktiem pieņemam nepārdomātus lēmumus. Mums vajadzētu pirkt vairāk vietējo produktu,” saka Latvijas Neatkarīgo alus darītāju biedrības pārstāvis Reinis Pļaviņš.

Šobrīd aptuveni 60 procenti no valstī patērētā alus nāk no ārvalstīm.

Globalizācijas cena

Latvijas pārtikas rūpniecība ir piedzīvojusi sarežģītu īpašnieku maiņas procesu. Sākumā uzņēmumi tika ātri privatizēti. Pēc tam īpašnieki tos pārdeva Rietumu investoriem. Ipašu vietu šajā skumjajā stāstā ieņem koncerns “Ave Lat”, kura neoficiālais īpašnieks bija Andris Šķēle. Tas apvienoja tādus lielus uzņēmumus kā “Balticovo”, “Salacgrīva’95”, “Kaija”, “Hanzas maiznīca”, “Laima”, “Rīgas piena kombināts”, “Rīgas vīni”.

Šī impērija jau sen ir izkūpējusi, un lielākā daļa pārtikas rūpniecības uzņēmumu pieder ārzemniekiem, kļūstot par starptautisku koncernu daļu. Tādējādi Latvijas pārtikas rūpniecības īpašnieki ir ārzemnieki, kas strādā globālā mērogā. Latvija viņiem ir tikai punkts kartē, un, tā kā uzņēmumi atrodas dažādās valstīs, nav sarežģīti izvietot pasūtījumu Igaunijā, Lietuvā, Polijā vai pat Zviedrijā. Turklāt nodokļu nosacījumi un vispārējais uzņēmējdarbības klimats ārvalstīs bieži vien ir labāks nekā Latvijā. Un, tā kā robežas ir atvērtas, atkrīt arī muitas formalitāšu kārtošana.

Tomēr šādas globalizācijas dēļ bieži cieš kvalitāte. Un patērētāji to izjūt, lai gan, kā liecina jaunākā centra SKDS veiktā socioloģiskā aptauja, tikai produktu vietēja izcelsme ir svarīga tikai 58 % respondentu. Pretēju viedokli pauda 39 % respondentu.

Latvijas iedzīvotāju kosmopolītisms ar katru gadu pieaug. Vēl 2001. gadā 87% respondentu bija svarīgi, lai produkts būtu ražots Latvijā, nevis ārzemēs. Šobrīd lielākajai daļai pircēju svarīgākais ir cena, viss pārējais ir otršķirīgs…

Aleksandrs FEDOTOVS