Banku analītiķi: Ražošanas apjomu kāpumu var sabremzēt globālas problēmas

«Swedbank» vecākā ekonomiste Agnese Buceniece pavēstīja, ka laikā, kad augošais Covid-19 gadījumu skaits Latvijā liek bažīgāk skatīties uz vairāku pakalpojumu nozaru sniegumu, apstrādes rūpniecībai vasara ir noslēgusies spēcīgi, turklāt skats uz rudeni pagaidām ir diezgan optimistisks.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka augustā ražošanas apjomi pieauga par 7,9% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Savukārt nozares apgrozījums augustā ir kāpis par 27%. Buceniece skaidroja, ka apgrozījums aug ievērojami straujāk augsto cenu dēļ — ražotāju cenas par 18,5% pārsniedz iepriekšējā gada līmeni.

Visstraujākais izlaides kāpums augustā bija vērojams automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī ķīmisko vielu un produktu ražošanā — par vairāk nekā 40%. CSP ziņo, ka strauji augusi arī farmaceitisko produktu ražošana. Mēbeļu un apģērbu ražotāji savu izlaidi kāpināja par aptuveni 26%. Kopējo sniegumu ievērojami atbalstīja arī koksnes produktu ražošanas pieaugums par nepilniem 7%. Pārtikas rūpniecība un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas kopā ar kokapstrādi veido apstrādes rūpniecības lielāko nozaru «top 3», arī nedaudz pārsniedza pērnā gada rezultātu.

Tomēr ne visas apakšnozares spēja audzēt apjomus, norādīja «Swedbank» vecākā ekonomiste. Būtiskākais kritums tika reģistrēts metālu ražošanā un papīra un tā izstrādājumu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.

Lai gan pieprasījums pēc pakalpojumiem daudzviet pasaulē pamazāk sāk atgriezties, pieprasījums pēc precēm joprojām ir ļoti liels, pauda Buceniece. Ražotāji iespēju robežās ir atjaunojuši ražošanas jaudu noslodzi, lai reaģētu uz pieprasījuma bumu, tomēr pieprasījums joprojām skrien pa priekšu piedāvājumam daudzās preču grupās.

Buceniece informēja, ka visā pasaulē vērojams dažādu izejvielu un ražošanas komponenšu trūkums. Piemēram, akūta pusvadītāju trūkuma dēļ daudzi globālie auto ražotāji ir paziņojuši par ražošanas samazināšanu vai rūpnīcu slēgšanu uz laiku. Sarežģījumi un kavēšanās ir arī transportēšanā. Ekonomikas izaugsme mazina bezdarbu, kā rezultātā ražotājiem kļūst grūtāk atrast darba rokas. Šis apstākļu kopums dzen uz augšu cenas, rezumēja ekonomiste.

«Agri vai vēlu redzēsim, ka preču pieprasījums atslābs augsto cenu priekšā un/vai ražošanas puses investīcijas atspoguļosies lielākās ražošanas jaudās. Tomēr arvien skaidrāks kļūst tas, ka tas nenotiks ātri. Šim klāt vēl nāk nesenais energoresursu cenu lēciens, kas smagāk skar tieši nozares, kuru ražošanā ir nepieciešams liels enerģijas patēriņš,» pauda Buceniece.

Viņa piebilda, ka Latvijas ražotāju noskaņojums par nākotnes attīstību, kas tiek mērīts CSP un Eiropas Komisijas aptaujās, joprojām ir diezgan optimistisks un tas liek domāt, ka arī turpmāk varam sagaidīt ražošanas apjomu kāpumu.

«Tomēr optimisms rudens sākumā ir mazinājies no vasarā redzētajiem desmitgades augstumiem. Gaidāms, ka lielais izaicinājumu saraksts, ar ko ražotājiem jāsaskaras, nedaudz piebremzēs nozares pieauguma tempu,» prognozēja Buceniece.

Viņa piebilda, ka par materiālu un/vai iekārtu trūkumu ziņo aptuveni 18% Latvijas ražotāju — tas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējos piecos gados. Tomēr lielākais izaicinājums ir darbaspēka pieejamība, ko min aptuveni 23% apstrādes rūpniecības uzņēmumu. Buceniece gan atzina, ka pie mums situācija nav tik saspīlēta kā citur. Piemēram, Vācijā ar materiālu trūkumu saskaras aptuveni 70% ražotāju, bet ar darbaspēka nepietiekamību — vairāk nekā ceturtā daļa.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka Latvijas rūpniecībā šogad turpinās labas izaugsmes periods, ko veicina spēcīgs ārējais pieprasījums, taču izejvielu, transporta un citas ražošanas izmaksas šogad aug ievērojami straujāk nekā ražošanas apjomi.

Kā liecina CSP publicētā informācija, pēdējos mēnešos ražošanas apjoma pieauguma tempi ir kļuvuši lēnāki. Kopš pērnā gada decembra ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 3%, bet ražotāju cenas šajā periodā ir palielinājušās par 17%, un ražotāju cenu gada inflācija Latvijā jau tuvojas 20%.

Āboliņš skaidroja, ka straujš cenu kāpums un relatīvi mērens ražošanas apjomu pieaugums šobrīd ir vērojams ne tikai Latvijā. Piemēram, pasaules tirdzniecībā fiziskie tirdzniecības apjomi nav auguši kopš šī gada marta. Pieprasījums globālajā rūpniecībā joprojām ir ļoti spēcīgs, taču ražošanas pusē, it īpaši atsevišķās nozarēs, brīvu jaudu nav daudz.

«Situāciju vēl vairāk pasliktina pudeles kakli un pārrāvumi globālajās ražošanas, un piegādes ķēdēs, kā arī lokāli COVID-19 uzliesmojumi un ar tiem saistītie ierobežojumi atsevišķās Dienvidaustrumāzijas valstīs. Ierobežotais piedāvājums un spēcīgais pieprasījums ir izraisījis strauju izejvielu, transporta un pēdējās nedēļās arī dabasgāzes, elektrības, kā arī citu energoresursu cenu kāpumu pasaulē, Eiropā un Latvijā. Tā rezultātā uzņēmēju aptaujās izejmateriālu pieejamība arvien biežāk tiek minēts kā būtisks izaugsmi ierobežojošs faktors,» pavēstīja Āboliņš.

Viņaprāt, līdzīgi kā šī gada pirmajā pusē, arī gada nogalē Latvijas rūpniecības attīstība pamatā būs atkarīga no ārējiem faktoriem. Šobrīd nav pamata domāt, ka situācija globālajās ražošanas un piegādes ķēdēs varētu strauji uzlaboties, un, visticamāk, preču pieprasījums pasaulē pārsniegs ražošanas iespējas vismaz līdz nākamā gada pirmajai pusei. Tas nozīme, ka ražotāju cenu kāpums turpināsies un uzņēmēji arvien biežāk būs spiesti nodot izmaksu pieaugumu patērētājam augstāku cenu veidā, atzina Āboliņš.

«Tam, protams, būs arī sekas. Inflācijas kāpums ierobežos gan patērētāju pieprasījumu, gan arī valstu un centrālo banku iespējas atbalstīt ekonomikas izaugsmi ar monetārās bāzes ekspansiju, un apjomīgiem budžeta deficītiem. Tas nozīmē, ka inflācija arvien vairāk kļūst par būtisku risku ekonomikas izaugsmei. Tomēr ražotājiem šis joprojām ir iespēju laiks. Pēc manām prognozēm, Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums šogad pārsniegs 7%, un spēcīgs ārējais pieprasījums saglabāsies vismaz līdz nākamā gada vidum,» prognozēja Āboliņš.

Savukārt bankas «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš pavēstīja, ka Latvijas rūpniecība joprojām aug, bet globālā vide kļūst mazāk labvēlīga. Turpinās jau piegādes ķēžu «spazmas», arī nākotnes kopējā pieprasījuma aina veidojas ne tik labvēlīga kā šī gada pavasarī. Tomēr apstrādes rūpniecība ir un būs viena no sekmīgākajām nozarēm ekonomikā šobrīd, uzskata Strautiņš.

Viņš uzsvēra, ka šī gada augustā apstrādes rūpniecības izlaide pret pērnā gada augustu pieauga par 7,9% — tas ir mērījums pret brīdi, kad pandēmijas pirmā viļņa ietekme jau bija pārvarēta, tātad atspoguļo nozares ilglaicīgas izaugsmes turpināšanos. Savukārt sezonāli izlīdzinātajos datos augusta apjoms ir jauns neatkarības laika ražošanas rekords, par 28% pārsniedzot 2015.gada vidējo līmeni.

Augustā labi klājies lielākajai daļai nozaru, pieaugums gada griezumā ir gandrīz visur, informēja Strautiņš. Viņš skaidroja, ka kritums par 16,9% ir papīra izstrādājumu ražošanā, šogad kopumā lēni augošā nozarē, bet šādi mazi pārsteigumi vasarās mēdz gadīties «nestandarta» atvaļinājuma grafiku dēļ. Ilgstoša un dziļa aktivitātes samazināšanās ir bijusi remonta un iekārtu uzstādīšanas nozarē.

Pieaugums augustā pēc 10 mēnešu pauzes atgriezās pārtikas rūpniecībā (par 1,3%), tās nākotnes prognozes ir labākās kāda ir bijusi 15 gadu laikā, pateicoties investīciju projektiem, pavēstīja Strautiņš. Viņš norādīja, ka labi pieauguma tempu tur kokrūpniecība (par 6,7%), šai nozarei gan tuvākajā laikā draud vienkārši labi laiki līdzšinējo «brīnumaini labo laiku» vietā, jo atsevišķu produktu līdz šim fantastiski augstās cenas jau samazinās, klienti sāk atlikt pirkumus. «Tālredzīgi nozares spēlētāji ar to rēķinājās, liela avārija nav gaidāma,» pauda Strautiņš.

Viņš piebilda, ka izcili labi rādītāji ir vairākās nozarēs, kuras mēdz dēvēt par augsti tehnoloģiskajām, piemēram, pieaugums par vairāk nekā 40% ķīmiskajā rūpniecībā un autobūvē. Ļoti labi rezultāti ir arī mašīnbūves nozarēs kopumā.

«Latvija turpina pamazām izaugt no tai ilgstoši raksturīgās nenoliedzami vecmodīgās nozaru struktūras. Ir grūti godīgi klasificēt nozares pēc to tehnoloģiju līmeņa Latvijas apstākļos, bet skaidrs, ka no vietējām izejvielām un tirgiem mazāk atkarīgajām nozarēm, attīstības ilglaicīgās perspektīvas ir labākas. Tāpēc arvien mazāk svarīgs apstāklis nākotnes prognozēšanā kļūs Latvijas dažu pēdējo gadu ne visai iepriecinošais vidējais izaugsmes temps, kurš maldinoši tiek saukts par «potenciālo»,» pavēstīja Strautiņš.

Viņaprāt, tuvākajā nākotnē straujā kāpuma un veselīgo strukturālo pārvērtību stāstu var pabojāt pasaules ekonomikas nemierīgi nelīdzsvarotais stāvoklis. Arī Latvijas rūpniecība saskaras ar vispārzināmajām globālo piegādes ķēžu grūtībām, piemēram, elektronikas rūpniecībā komponentu trūkums draud ievērojami samazināt ražošanu jau tuvākajā nākotnē.

«Uzņēmumiem ar stiprām bilancēm ir iespējams uzkrāt komponentes, ko Latvijas elektronikas divi vadošie uzņēmumi ir darījuši. Taču arī viņiem vienalga var parādīties sarežģījumi nākamā gada pirmajā pusē. Tehnoloģiski sarežģītā ražošanā perfekti izstrādātus plānus var izjaukt pat vienas niecīgas komponentes trūkums, kura kādā brīdī var nebūt nopērkama ne par kādu cenu, kā diemžēl šobrīd gadās,» pauda Strautiņš.

«Luminor» ekonomists skaidroja, ka grūtības ar komponentu piegādi un gatavo preču transportēšanu nav radušās tāpēc, ka būtu mazinājusies to ražošanas jauda vai transporta sistēmu caurlaidība, tas vismaz nav galvenais iemesls. Galvenais spriedzes iemesls ir pārāk lielais pieprasījums. Piemēram, ASV mazumtirdzniecības apjoms ir apmēram par piektdaļu augstāks nekā pirms pandēmijas. Tas arī ieskicē risinājumu — pakalpojumu nozaru atjaunošanās valstīs, kuru apzinīgie iedzīvotāji ir vakcinējušies, kā arī ekonomikas stimulēšanas pasākumu piebremzēšana.

«Bažu caurvītas cerības pārgurušajām preču nozarēm sniedz arī līdzšinējā Ķīnas izaugsmes modeļa iespējamās beigas. Šī valsts ilgstoši ir patērējusi apmēram pusi no atsevišķu industriālo metālu, cementa un citu izejvielu pasaules pīrāga, šķiet, ka tagad tās negausīgā celtniecības nozare ir aizrijusies ar pārprodukciju. Jābažījas par to, vai pārmaiņas nenotiek par strauju, atsevišķi mājokļu attīstītāji jau piedāvā pat 30% atlaides, tas var izraisīt domino efektu un investīciju krahu,» skaidroja Strautiņš.

Taču pagaidām cenu spiediens turpinās, informēja ekonomists. Kopējais izejvielu indekss «S&P GSCI» šķita stabilizējies, tas laikā no maija līdz septembra vidum svārstījās ap vienu punktu. Taču kopš 20.septembra tas ir pieaudzis par 6,1%, sasniedzot augstāko punktu kopš 2014.gada oktobra. Vidējās izejvielu cenas joprojām ir apmēram par desmito daļu zemākas nekā caurmērā 2011.-2014.gada periodā. 

Strautiņš akcentēja, ka kritiska problēma ir gāzes cenas. Latvijas rūpniecībā gāzi tieši jeb ražošanas procesā izmanto maz, vairāk nekā 90% patērētās dabas gāzes Latvijā  izmanto siltuma un/vai elektrības ražošanai, taču Latvijas ražotājus ietekmē augošās elektrības cenas un sadarbības partneru grūtības.

Strautiņš informēja, ka pieprasījuma apstākļi pasaulē joprojām labi, taču ekonomikas cikla vēju virziens mainās. «Citibank» rēķinātie eirozonas un ASV ekonomisko pārsteigumu indeksi ir krietni zem nulles. Fondu biržās ir stabili lejupejoša kustība kopš 6.septembra, pasaules kopējam indeksam noplokot par 4,8%. Eirozonas rūpniecības PMI septembrī ir samazinājies par 2,8 punktiem līdz 58,6, kas gan joprojām ir augsts līmenis. Visstraujāk — par 4,8 punktiem samazinās jauno pasūtījumu indekss. Šis indikators joprojām ir diezgan labvēlīgs, taču graujoši nelabvēlīgi ražotājiem ir izejvielu izmaksu un to piegādes laiku indeksi. Pasaules rūpniecības PMI septembrī stabilizējās pēc krituma kopš maija, tas ir tikai mēreni augstā līmenī, jo nelabvēlīga ir situācija Ķīnā.

«Šī gada atlikušajos mēnešos nelabvēlīgāka var kļūt arī vietējā vide. Latvijas ekonomikā arī gaidāms jaunu ierobežojumu un/vai pieaugošas vīrusa izplatības radītu baiļu efekts. Tāpēc gaidāms, ka ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies salīdzinājumā ar iepriekšējo. Taču Covid-19 delta viļņu pieredze citās valstīs vēsta, ka šis periods būs skarbs, taču ne ļoti ilgs. Mērena lejupslīde gada nogalē ir nevainojami savietojama ar IKP pieaugumu 2021.gadā par apmēram 5%, kā paredz jaunākās sabiedriskā un privātā sektora prognozes,» piebilda Strautiņš.