Bankām būtu aktīvāk jāpiedāvā klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

FM norāda, ka inflācijas ietekmē ir mainījusies monetārās politikas virzība vairākumā pasaules reģionu. Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēmusi mazināt monetārās politikas atbalstu un paaugstināt procentu likmes, tādējādi sadārdzinot aizņemšanās izmaksas valdībām un privātajam sektoram. Lai panāktu inflācijas sarukumu un stabilizētu tautsaimniecību, ECB no 2022.gada jūlija vairākkārt ir pieņēmusi lēmumu celt procentu likmes.

FM atzīmē, ka vēl pirms ECB sāka bāzes procentu likmju celšanu, procentu likmes uzņēmumu kredītiem Latvijā ir vienas no augstākajām eirozonā. Vienlaikus no mājsaimniecībām piesaistīto noguldījumu atlikumu procentu likmes ir bijušas starp zemākajām, neskatoties uz faktu, ka ECB jau ilgāku laiku, reaģējot uz augsto inflāciju, ceļ bāzes procentu likmi.

Ministrijā arī pauž, ka situācija, kurā Latvijas kredītiestādes aktīvi izmanto ECB politiku peļņas palielināšanā caur kredītu procentu pieaugumu, FM netiek vērtēta pozitīvi, tāpēc, tiekoties ar nozari un ar Latvijas Banku, FM norādīja uz rīcību, ko sagaida no kredītiestādēm — aktīvi strādāt pie labvēlīgas augsnes sagatavošanas kreditēšanas palielināšanai, pārskatīt noguldījumu likmes mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī samazināt citas izmaksas, ar kurām saskaras mājsaimniecības un uzņēmumi, piemēram, komisijas maksas.

FM apkopos šo pasākumu ietvaros kredītiestāžu paveikto un informēs Finanšu sektora attīstības padomi un Ministru kabinetu par iespējamiem tālākajiem rīcības scenārijiem atbilstoši 2023.gada 25.maija Finanšu sektora attīstības padomes sēdē lemtajam.

FM atzīst, ka kredītiestāžu peļņa Latvijā un arī vairākās citās eirozonas valstīs nozīmīgi pieaug, tomēr tas nav Euribor kāpuma ietekmē, bet gan naudas cenas pieauguma asimetriskā pārnesē kredītu un noguldījumu gadījumā — kredītu likmes kāpušas straujāk par depozītu likmēm. FM ieskatā kredītu sasaiste ar Euribor nevarētu tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, jo par šādas likmes piemērošanu ir panākta vienošanās starp bankām un kredītņēmējiem civiltiesiska līguma ietvaros.

Euribor ir viens no indikatoriem «naudas cenai». Savukārt «naudas cena» ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, skaidro FM pārstāvji.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

FM ieskatā kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai, un vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka, iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī to, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija. Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzskata FM. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat FM ieskatā arī banku finansējuma izmaksām — Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem — būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver FM pārstāvji. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem — garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi -, kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme ECB.

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, pauda Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.