Bajāre: Jauns papildu nodoklis bankām paredzēts valsts budžeta «lāpīšanai»

Viņa uzskata, ka jauna, papildus nodokļa uzlikšana bankām ir politiski vilinoša lieta — salīdzinoši vienkārši var izņemt naudu no vienas nozares, un pārdalīt to neatliekamām vajadzībām, kuru ir un būs krietni vairāk nekā iespēju. Proti, jaunais nodoklis nonāks valsts budžeta «lāpīšanai». 

Bajāre norāda, ka tas nav tieši paredzēts, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, to sociālajām vajadzībām, vai kā atbalsts nozarēm, kur tas ir kritiski svarīgi, piemēram, veselības vai iekšlietu sistēmai. Daudz sarežģītāka, taču tautsaimniecībai un valstij vērtīgāka pieeja Bajāres ieskatā būtu kaut par dažiem procentpunktiem samazināt pelēkās ekonomikas daļu, kas vienlaikus ģenerētu papildus naudu budžetā un padarītu Latvijas uzņēmumus kreditējamus.

Tāpat Bajāre apšauba, ka jauns nodoklis tiešām vairos konkurenci banku sektorā, norādot, ka rezultāts būs drīzāk pretējs. Bajāre šaubās, vai kāds vietējais vai ārvalstu investors vēlēsies ieguldīt valstī, kur jauns nodoklis var parādīties jebkurā brīdī. 

Asociācijas vadītāja atgādina, ka Ārvalstu Investoru padomes publicētais ikgadējais investīciju vides indekss norāda, ka, pēc investoru domām un vērtējuma, investīciju vide Latvijā ir drīzāk pasliktinājusies, nevis uzlabojusies. 

«Papildus nodokļa ieviešana investīciju vidi un konkurences situāciju noteikti neuzlabos — politiķi dod skaidru signālu, ka Latvijā budžeta «lāpīšanas» nolūkā jebkurā brīdī var vērsties pret pelnītspējīgiem uzņēmumiem. Nākamie pēc bankām rindā uz «sarkanā paklāja» var būt jau publiski piesauktie, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmumi,» pauž Bajāre. 

Viņa atzīmē, ka konkurences veicināšana finanšu sektorā nav pašu banku, bet gan politikas un ekonomikas veidotāju uzdevums, kuru atbildība ir tirgum piesaistīt vairāk spēlētāju.

Tāpat Bajāre norāda, ka augstāki kreditēšanas rādītāji, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, nozīmē tikai vienu — Latvijā «klibo» uzņēmējdarbības vide, traucē ēnu ekonomika, korupcija un citas nebūšanas, kas kavē uzņēmumu attīstību. Bajāre uzsver, ka tieši tas, ka daudzi Latvijas uzņēmumi atrodas «pelēkās ekonomikas» zonā, liedz tiem piešķirt aizdevumus.

Bajāre apšauba, ka jauns, papildus nodoklis veicinās kreditēšanu, norādot, ka tas nekādā veidā nerisina pamatproblēmu — ēnu ekonomikas izplatību Latvijā. Asociācijas vadītāja piebilst, ka pat vienreizēja nodokļa ieviešana rada būtiskas, tālejošas sekas. Jebkura papildus nodokļa izraisītā kredītu apjoma samazinājuma ietekme tiks pārnesta uz nākamajiem gadiem investīciju deficīta dēļ, kas ik gadu ekonomikā un valsts budžetā var izmaksāt vairākus desmitus miljonus eiro.

Asociācijas vadītāja informē, ka bankas kopš 90.gadu sākuma ir pelnījušas un cietušas zaudējumus, atbilstoši ekonomikas attīstības cikliem. Nozīmīgākais rādītājs, kas liecina par spēju attīstīties, ieguldīt jaunos pakalpojumos un tehnoloģijās, ir banku kapitāla atdeve. Piemēram, ja apskata Latvijas banku darbību, sākot no 2004.gada, banku vidējā kapitāla atdeve (ROE) bijusi 6,7%, kas ir zemāks rādītājs salīdzinot ar citām nozarēm. Vidējais ROE rādītājs no 2017.gada līdz 2021.gadam visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm bija 12,7%. 

Bajāre atgādina, ka 2023.gada peļņas pieaugumu banku sektorā radīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu, cīnoties ar lielo inflāciju. Starpbanku aizdevumu likmes EURIBOR (tā atspoguļo aizņemšanās un aizdošanas vidējo cenu starpbanku tirgū) kāpums nozīmē, ka pieaug ikmēneša maksājumi, piemēram, hipotekāro kredītu maksātājiem. Likmju kāpums izriet no viena galvenā mērķa — ECB centieniem slāpēt rekordaugsto inflāciju — dārgāka aizņemšanās nozīmē mazāku patēriņu (pieprasījumu) un tātad cenu kāpumam ir jāapstājas, skaidro Bajāre. Tiklīdz cenu kāpums nostabilizēsies 2% pieauguma robežās gadā, ECB neturpinās paaugstināt likmes un kredītu maksātāju ikmēneša maksājums vairs nepieaugs.

Augstāku procentu likmju vidē pieaug arī kredītprocentu izmaksas, kā rezultātā, iestājoties negatīvajai ekonomikas cikla fāzei, palielināsies kredītu zaudējumi. Tāpēc Bajāre uzsver, ka nav pamata uzskatīt, ka banku augstā rentabilitāte saglabāsies līdzšinējā apjomā arī turpmākajos gados. Proti, šāda peļņa ir īstermiņa parādība, un tās labākais izlietojums būtu ieguldīt ekonomikas attīstībā, finansējot inovatīvus, legāli strādājošus uzņēmumus, uzskata asociācijas vadītāja.

Bajāre uzsver, ka bankas ir kreditējušas un kreditē Latvijas uzņēmumus un privātpersonas, jo kreditēšana ir banku pamatbizness. Tomēr bankām ir jāievēro regulatora prasības un tās nevar atļauties izsniegt aizdevumus uzņēmumiem, kuri maksā aplokšņu algas, ir nodokļu parādnieki, kuru īpašnieku struktūra nav caurskatāma un cita starpā rada riskus saskarties ar sankciju sarakstos iekļautām personām vai uzņēmumiem.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.