Augulis aicinājis ES sākt diskusijas par ārkārtas atbalstu lauksaimniekiem izmaksu kāpuma kompensēšanai

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM), sanāksme notika 22. un 23. jūnijā. Tajā dalībvalstis pārrunājušas ES zvejas ilgtspēju, Kopējās zivsaimniecības politikas izvērtējumu, situāciju lauksaimniecības tirgos, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2027. gada.

Pārrunājot izaicinājumus lauksaimniecībā, Augulis vērsa uzmanību uz ražošanas resursu izmaksu kāpumu, īpaši minerālmēslu, degvielas un elektroenerģijas cenu ietekmi uz saimniecībām. ZM norāda, ka, ņemot vērā saimniecību finanšu noturības kritumu iepriekšējos gados, pašreizējais izmaksu kāpums prasa mērķtiecīgāku Eiropas Komisijas (EK) rīcību.

Tāpat Augulis aicināja nozares atbalstam pārlieku nepaļauties uz valsts budžeta līdzekļiem, lai vēl vairāk nepalielinātu nevienlīdzību dalībvalstu starpā, ņemot vērā atšķirīgās valsts budžeta iespējas.

Ministrs uzsvēris, ka Latvijai ir būtiski, lai ES politika vienlaikus nodrošinātu gan ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu, gan nozares dzīvotspēju. Zvejniecībā lēmumiem ir jābalstās zinātnē, bet tie nedrīkst ignorēt cilvēkus un uzņēmumus, kuri nozarē pelna sev iztiku un nodrošina piekrastes apvidos sociālekonomisko aktivitāti. Savukārt lauksaimniecībā šobrīd ir vajadzīga ātra, mērķēta un taisnīga rīcība no ES, lai mazinātu būtiski pieaugušo ražošanas izmaksu spiedienu uz saimniecībām, paudis Augulis.

Latvija atkārtoti norādījusi arī uz Baltijas jūras ekosistēmas sarežģīto stāvokli un papildu riskiem zivju krājumiem Baltijas jūrā, ko rada Krievijas īstenotā zveja tādā apjomā, kas neatbilst zinātnieku ieteikumiem.

Pārrunājot Kopējās zivsaimniecības politikas izvērtējumu, Augulis akcentējis nepieciešamību pēc iespējas drīzāk sagatavot ES zivsaimniecības un akvakultūras nozares attīstības redzējumu līdz 2040. gadam.

Ministrs arī pauda, ka turpmākajā politikas plānošanā jāparedz pietiekams finansējums nozares izaicinājumu risināšanai, jāņem vērā sociālekonomiskie faktori un jāsamazina administratīvais un finansiālais slogs zvejniecības nozarē strādājošajiem uzņēmējiem.

Sanāksmē Augulis aktualizējis arī jautājumu par ES un Mauritānijas zivsaimniecības nolīgumu. ZM norāda, ka šis nolīgums un tajā paredzētās zvejas iespējas Mauritānijas ūdeņos ir ļoti svarīgas Latvijas tāljūras zvejas flotei, jo nodrošina Latvijas zvejniekiem piekļuvi nozīmīgiem zvejas resursiem un veicina nozares konkurētspēju.

Ministrs aicinājis EK pielikt maksimālas pūles, lai jaunais nolīgums tiktu noslēgts, ievērojot ES, tai skaitā Latvijas, intereses. Viņš arī uzsvēris, ka jāņem vērā katras dalībvalsts specifiskās prasības un zivsaimniecības nozares vajadzības, lai nodrošinātu līdzsvarotu un abpusēji izdevīgu rezultātu.

Savukārt debatēs par Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2027. gada Augulis uzsvēra, ka arī turpmāk tā jāsaglabā kā spēcīga kopēja ES politika ar vienotiem mērķiem, kopīgiem pamatnoteikumiem, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un stabilu, prognozējamu finansējumu. Ministra ieskatā jaunajai Kopējās lauksaimniecības politikai jābūt vienkāršākai, saprotamākai un administratīvi vieglāk īstenojamai, paredzot dalībvalstīm lielāku elastību atbalsta pasākumu izvēlē un ieviešanā atbilstoši nacionālajām un reģionālajām vajadzībām.