Ašeradens: Ēnu ekonomikas mazināšanai nepieciešamas strukturālas pārmaiņas ekonomikā

Ministrs pauda, ka ēnu ekonomikas pētījumā labā ziņa ir tā, ka Covid-19 laikā novērotais ēnu ekonomikas pieaugums ir apstājies, bet sliktā ziņa — ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir ļoti augsts, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas ir 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka ekonomikas produktīvajā, eksportējošajā sektorā ēnu ekonomikas praktiski nav, jo «eksportētājiem ar to nav laika nodarboties».

Pēc viņa teiktā, ēnu ekonomikas mazināšanai jādomā, ko darīt ar nekonkurētspējīgajiem ekonomikas sektoriem. Ministrs kā risinājumus redz skaidras naudas aprites ierobežošanu, samaksu par darbu tikai elektroniski, kā arī vispārējās deklarēšanās ieviešanu, kad visiem jādeklarējas un jāapliecina, ka tie ir vienīgie ienākumi.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka nav pieņemami, ka 40% uzņēmumu ir ar negatīvu pašu kapitālu, turklāt daudzi no tiem — ilgstoši. «Darbošanās ar negatīvu pašu kapitālu ir jānovērš, tas ir higiēnas faktors,» uzsvēra ministrs. 

Ašeradens pieļāva, ka, iespējams, varētu domāt arī par skaidras naudas daudzuma ierobežojumiem iemaksai bankomātos. 

Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ataino kopējo noskaņojumu uzņēmējdarbībā, kad jebkuras grūtības izvēlas risināt ar vienkāršāko risinājumu. 

Tāpat ekonomikas ministre uzsvēra, ka ēnu ekonomikas mazināšanai būtu jādomā par birokrātijas mazināšanu, piemēram, jāsaprot, ka patlaban ļoti daudzi cilvēki strādā vairākās darba vietās, un nodokļu nomaksas risinājumi jāpielāgo šai realitātei. 

Indriksone, runājot par neproduktīvo ekonomikas sektoru, arī norādīja, ka «būs uzņēmumi, kuru vairs nebūs — tos gaida vai nu apvienošanās, vai pārpirkšana, vai darbības izbeigšana. Tāpat būs nozares, kuras kļūs mazas, bet efektīvas».

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apjoms ir 2,8 miljardi eiro, un ar šo apjomu ir jātiek galā. 

Viņš arī minēja, ka ir «pilnīgi pret jebkuru nodokļu celšanu, kamēr nauda netiek paņemta no šī milzīgā ēnu ekonomikas ziloņa». 

Tāpat Kulbergs norādīja, ka, viņaprāt, līdz šim ēnu ekonomikas apkarošanai nav pievērsta pietiekami liela uzmanība. Kulberga ieskatā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) «ēnu ekonomikas apjomu var tikai apārstēt, bet te ir jāveic ķirurģiska ārstēšana». 

Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS) pauda uzskatu, ka, ēnu ekonomikas apkarošanu vēršot šauri pa nozarēm, nevis skatot šo jautājumu horizontāli, tālu uz priekšu netiksim. Auguļa ieskatā, būtu arī vairāk jāvirzās nodokļu nomaksas stimulēšanas virzienā. 

Tāpat Augulis pauda, ka ir jāatrod un jāaizver ciet visi avoti nelegālajai skaidrajai naudai, bet lielajiem un godprātīgajiem nodokļu maksātājiem jādod vēl kādi nodokļu nomaksu veicinoši stimuli. 

Savukārt VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka VID cenšas mainīt pieeju ēnu ekonomikas apkarošanā, taču visi pēc VID iniciatīvas virzītie likumprojekti jau ilgstoši «iestrēguši» Saeimā un nav guvuši tālāku virzību. 

Jaunzeme arī atzina, ka uzņēmumi ar nepietiekamu produktivitāti augstas konkurences apstākļos nespēj samaksāt nodokļus, un tā esot pirmā lieta, no kā šie uzņēmumi izvairās. 

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu — līdz 26,5% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009.gada, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā kopš 2016.gada, ar nelielu izņēmumu 2019.gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci, tostarp 2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 20,7% no IKP, 2018.gadā — 24,2% no IKP, 2020.gadā — 25,5% no IKP, 2021.gadā  — 26,6% no IKP, bet 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās līdz 26,5% no IKP.