Latvijai ierobežojot tiešos lidojumus, repatriācijas reisu nebūs. Latvijas iedzīvotājiem gan ir tiesības atgriezties Latvijā, taču viņi to varēs darīt ar savienotajiem reisiem pašiem meklējot savas iespējas, skaidroja amatpersona.
«Tas būs sarežģītāk, bet teorētiski iespējams. Vienlaikus repatriācijas reisi netiek rīkoti, jo mērķis tiešām ir ierobežot ceļošanu un tādos apstākļos mēs neredzam iespēju šādas akcijas veikt,» uzsvēra Ārlietu ministrijas pārstāve.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands runājot par ceļošanas ierobežojumiem piebilda, ka tiešo aviopārvadājumu aizliegšana varētu nebūt ļoti efektīvs līdzeklis Covid-19 izplatības mazināšanā, ja līdzīgi pasākumi netiek veikti Latvijas kaimiņvalstīs.
«Saskaņā ar pasažieru tiesību regulām pārvadātājiem ir pienākums pārcelt pasažierus uz citiem reisiem. Ja nav tiešo lidojumu, tad biļetes jau nopirkušie cilvēki ieradīsies Latvijā mazāk kontrolētos, iespējams, nedrošākos veidos. Pagājušā gada pieredze liecina, ka absolūtu aizliegumu gadījumā cilvēki vienalga ceļo un ceļo citādos veidos, līdz ar to mazāk uzzinām, kādā veidā un tieši no kurienes tie atbrauc,» uzsvēra Satiksmes ministrijas pārstāvis.
Kā vēstīts, valdība otrdien konceptuāli vienojās aizliegt ieceļošanu Latvijā no šīm valstīm, lai mazinātu jaunās Covid-19 mutācijas izplatības iespējas.
«Šis aizliegums attieksies gan uz tiešajiem braucieniem no šīm valstīm, gan arī netiešiem braucieniem caur citām valstīm,» uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Aizliegums attieksies gan uz braucieniem no šīm trīs valstīm, gan skars braucienus uz šīm valstīm.
Tāpat valdība konceptuāli vienojās aizliegt jebkurus nesvarīgus braucienus uz ārzemēm. Ņemot vērā, ka aptuveni 90% ieceļotāju ierodas Latvijā pār sauszemes robežu, panākta vienošanās pastiprināt robežkontroli uz sauszemes robežas.
«Aicinām Latvijas iedzīvotājus nekur nedoties. Braucieni pieļaujami tikai galējas nepieciešamības gadījumā, izvērtējot visus riskus, izvēloties maršrutā visdrošākās valstis,» sacīja Linkaits.
Viņš piebilda, ka transporta nozare ir ieinteresēta, lai epidemioloģiskā situācija uzlabotos, jo tikai tad šī nozare spēs pilnvērtīgi darboties.
Konkrēti normatīvie akti tiks apstiprināti ceturtdienas, 4.februāra, valdības sēdē.
Eiropas Savienības (ES) Padome otrdien atjaunoja rekomendācijas attiecībā uz pārvietošanās brīvību pandēmijas laikā un pievienoja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publiskotajai kartei jaunu tumši sarkano zonu.
Kartē, ko ECDC atjauno katru nedēļu, tumši sarkanā krāsa turpmāk papildinās esošās kategorijas — zaļo, oranžo, sarkano un pelēko.
Tumši sarkanā zona attieksies uz apgabaliem, kur vīruss izplatās ļoti strauji, tostarp jauno lipīgāko vīrusa paveidu dēļ. Šajā zonā tiks iekļauti reģioni, kuros reģistrēti 500 vai vairāk Covid-19 gadījumu uz 100 000 cilvēku iepriekšējās divās nedēļās.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka Latvijā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pašlaik ir 561,26 gadījumi.
ES Padome rekomendējusi dalībvalstīm ieteikt cilvēkiem bez svarīga iemesla nedoties uz tumši sarkano zonu un sarkano zonu. Vienlaikus valstīm ieteikts censties neierobežot ceļošanu svarīgu iemeslu dēļ.
Dalībvalstīm rekomendēts pieprasīt cilvēkiem, kas ieceļo no tumši sarkanās zonas, pirms ierašanās veikt Covid-19 testu un pēc ierašanās ievērot karantīnu vai pašizolāciju.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.