Ar skaļu mūziku un krāšņiem atribūtiem piketā pieprasa izveidot velojoslu uz Vanšu tilta

Piketā sākotnēji piedalījās apmēram 20 cilvēki, no kuriem lielākā daļa rīko pasākumu uz tilta, bet trīs cilvēki uz pasākumu atbraukuši ar motorlaivu pa Daugavu. Vēlāk pasākumam pievienojās vēl vairāki aktīvisti.

Uz Vanšu tilta izvietotas skaņu pastiprinošas ierīces, skan mūzika, uz gājēju ietves ir sagatavota improvizēta sacensību trase ar startu un finišu.

Pasākumā sagatavoti plakāti par velosatiksmi kā prioritāti Rīgā, kā arī uzmundrinoši saukļi «sacensību» dalībniekiem. Improvizēto «sacensību» dalībniekiem tiks pasniegtas medaļas.

Pasākumā bija ieradies arī Rīgas domes deputāts Viesturs Kleinbergs («Progresīvie»).

Teju katrs velosipēdists, kurš šķērsoja Vanšu tiltu pasākuma rīkošanas vietā, tika sagaidīts ar ovācijām un viņam tika pasniegtas medaļas.

Kā aģentūrai LETA atzina lielākā daļa Vanšu tilta šķērsotāju, ietves uz tilta esot par šauru. Velobraucēji atzina, ka šķērsot Daugavu pa Vanšu tiltu esot bīstami un no sadursmēm ar citiem satiksmes dalībniekiem vai gājējiem varot izvairīties tikai tad, ja pārvietojas ļoti uzmanīgi.

LETA

Īpaši atsaucīgi un atbalstoši pret pasākumu bija velosipēdisti, kuri Vanšu tiltu izmanto ļoti bieži. Viņi uzskata, ka nepieciešams vai nu paplašināt ietvi, vai izveidot atsevišķu velojoslu.

Ņemot vērā ietves ierobežoto platību, pasākuma rīkošana šorīt apgrūtināja tilta šķērsošanu un ik pa laikam veidojās nelieli velo un citu mikromobilitātes rīku braucēju sastrēgumi.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja «Pilsēta cilvēkiem» valdes loceklis Kārlis Krēķis, esot notikušas sarunas ar Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadību, lai rastu risinājumus atsevišķas velojoslas izveidei uz Vanšu tilta.

Lai gan departamentā atzīstot, ka brauktuves platums atļauj ierīkot atsevišķu velojoslu, tomēr ticis norādīts, ka jāpagaida pāris gadi un tā jāierīko, kad tilts tiks remontēts.

Savukārt «Pilsēta cilvēkiem» ieskatā gaidīt nav nepieciešams un velojoslu var ierīkot jau tagad, sašaurinot brauktuvi automašīnām, teica Krēķis.

Kā ziņots, šodien apvienība «Pilsēta cilvēkiem» rīko piketu «Tilts nav olimpiāde!», kurā aicinās atvēlēt joslu velobraucējiem.

«Pilsēta cilvēkiem» norāda, ka «ietves segums un šaurība uz Vanšu tilta nodrošina olimpiskās spēļu cienīgus izaicinājumus katru dienu».

Apvienības pārstāvji norāda, ka, kamēr tilts vēl nav renovēts, uz brauktuves jāatvēl josla velosipēdistiem, lai padarītu gājējiem pārvietošanos drošāku.

Ieteicamais joslu platums uz tilta ir trīs metri auto joslai un 3,25 metri sabiedriskā transporta joslai, taču šobrīd auto joslas platums ir 3,9 metri, bet sabiedriskā transporta joslas platums ir 4,6 metri.

Savukārt ietves platums starp apgaismes stabiem un barjerām ir 1,2 — 1,8 metri, kas nav pietiekami, lai droši varētu samainīties gājēji un velobraucēji abos virzienos, līdz ar to rodas bīstamas situācijas. Arī ietves segums ir nelīdzens, pēc lietus uz ietves veidojas peļķes.

«Pilsēta cilvēkiem» pauž, ka, sašaurinot joslas un ieviešot joslu velobraucējiem, uzlabosies drošība un pietiks vietas visiem.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldība plāno pārbūvēt Vanšu tiltu pēc būvniecības veida «projektē un būvē», kas paredz projektēšanas darbu un būvdarbu apvienošanu. Attiecīgi Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību veiktu viens būvnieks, kas tiktu izraudzīts atklāta konkursa kārtībā. Līguma izpildes termiņš šobrīd ir provizorisks, nosakot, ka būvprojekta izstrādei atvēlētais laiks ir ne ilgāks kā divpadsmit mēneši, savukārt būvdarbu izpildes termiņš — ne vairāk kā divdesmit četri mēneši.

Iepriekš izsludinātajā iepirkumā pieteicās tikai viens pretendents, tādēļ pašvaldība nolēma rīkot jaunu konkursu.

Kā informē pašvaldībā, Rīgā kopumā ir 145 tilti, pārvadi un gājēju tuneļi. Daļa no tiem savu laiku ir nokalpojuši — par to liecina to vizuālais izskats un tehniskie rādītāji. Tomēr eksperti pēc tiltu pārbaudēm apstiprina, ka bieži vien vizuālais izskats rada iespaidu, ka tilts ir sliktā stāvoklī, bet tehniskie parametri liecina, ka ikdienas slodzēm tas ir drošs. Šobrīd pašvaldība strādā pie tā, lai jau savlaicīgi atjaunotu un pārbūvētu tiltus un pārvadus, nepieļaujot kritisku situāciju atkārtošanos.