Ar pirmklasnieka pasi iecerēts veicināt bērnu, vecāku un pedagogu sarunas par skolā piedzīvoto

BAC vadītājas vietniece attīstības un starptautiskās sadarbības jautājumos Liene Kauliņa-Bandere norādīja, ka līdz šim Latvijā šāda materiāla nav bijis. Sākot skolas gaitas, bērni nereti jūtas emocionāli satraukti, jo no bērnudārza viņiem jādodas jaunā vidē un iejusties skolā var būt sarežģīti.

Pase bērnam palīdzēs saprast, ko viņš var prasīt no sevis un citiem, kā arī runāt par drošību, attiecībām un palīdzības saņemšanu. Īpaši svarīgi ir, lai bērns zinātu, kur meklēt palīdzību, ja skolas vidē rodas grūtības, uzsvēra Kauliņa-Bandere. Viņa atzina, ka bērni ne vienmēr uzreiz izstāsta par piedzīvoto un saruna ar vecākiem dažkārt neturpinās. Savukārt pase varētu kļūt par palīgmateriālu, kurā bērns apstājas pie kādas konkrētas tēmas un, balstoties uz tajā attēloto situāciju, sāk sarunu ar pieaugušo. Materiāls paredzēts bērniem, vecākiem un pedagogiem.

Kopā ar pasi bērnu vecāki, aizbildņi un audžuģimenes saņems arī metodiskos ieteikumus par tās izmantošanu. Tajos apkopoti praktiski padomi sarunas veidošanai, jautājumu piemēri un ieteikumi, kā pasē aplūkotās tēmas sasaistīt ar bērna ikdienas pieredzi.

BAC aicina nesteigties ar visa materiāla izskatīšanu vienā reizē. Vienai sarunai ieteicams veltīt aptuveni piecas līdz desmit minūtes, pārrunājot divas līdz četras lappuses. Vispirms ieteicams kopīgi aplūkot ilustrāciju, pēc tam izlasīt tekstu, sasaistīt aprakstīto situāciju ar bērna ikdienu un pārrunāt iespējamo rīcību.

Preses konferencē tika uzsvērts, ka sarunas par bērnam būtiskiem jautājumiem jāsāk laikus, negaidot, kad bērns noteiktā vecumā pats sāks par tiem runāt. Vecākam bērns jāievada sarunā, jāsniedz viņam atbalsts un jāpaskaidro viņa rīcība, vienlaikus radot drošības sajūtu, ka bērns drīkst jautāt, šaubīties un stāstīt.

Pasē bērniem saprotamā valodā skaidrots, ka viņiem ir tiesības būt drošībā, mācīties, atpūsties, izteikt savas domas, saņemt palīdzību un būt pasargātiem no vardarbības. Reizē tajā atgādināts par pienākumu cienīt citus, saudzīgi izturēties pret mantām, ievērot noteikumus un atbildīgi rīkoties internetā.

Bērni arī mudināti atpazīt savus uzticamos pieaugušos un izstāstīt viņiem, ja kāds dara pāri, biedē vai liek justies neērti. Materiālā uzsvērts, ka bērnam savas tiesības nav jānopelna, savukārt viņa rīcība palīdz sargāt arī citu cilvēku tiesības.

BAC vadītājas vietniece konsultatīvā atbalsta, metodiskās vadības un analītikas jautājumos Anda Sauļūna norādīja, ka bērni Uzticības tālrunim zvana arī satraukuma dēļ par mācību procesu un bailēm no vecāku reakcijas par atzīmēm. Tādēļ būtiska ir vecāku, pedagogu un bērnu savstarpējā sadarbība.

Arī pedagogi dažkārt varot pateikt nepiemērotas lietas, tādēļ jautājumu vai bažu gadījumā arī viņi aicināti zvanīt uz Uzticības tālruni. Šādu iespēju var izmantot arī vecāki, jo vecākiem līdz ar bērna piedzimšanu netiek dota gatava instrukcija rīcībai dažādās situācijās, pauda Sauļūna.

Uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem 116111 visu diennakti sniedz bezmaksas psiholoģisku un informatīvu atbalstu bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem. Palīdzību iespējams saņemt arī tiešsaistes čatā tīmekļvietnē «uzticibastalrunis.lv». Ja apdraudēta bērna dzīvība, veselība vai drošība, jāzvana uz tālruņa numuru 112.

Preses konferencē BAC informēja arī par iecerētu atbalsta pasākumu izglītības iestādēm bērnu uzvedības un atkarību risku atpazīšanai un mazināšanai. Plānots, ka izglītības iestādes klātienē apmeklēs speciālistu komanda, kurā būs arī narkoloģijas jomas speciālists. Komanda pedagogiem sniegs praktiskus rīkus, kā strādāt ar bērniem, kuri saskaras ar atkarību risku. Plašāku informāciju BAC sola sniegt, kad jau būs izstrādāti konkrēti risinājumi.

Bērna tiesību un pienākumu pase un metodiskie ieteikumi būs pieejami arī elektroniski un bez maksas lejupielādējami BAC tīmekļvietnes «atbalstsberniem.lv» sadaļā «Vecākiem».

Materiāli izstrādāti BAC īstenotajā «Eiropas Sociālā fonda Plus» projektā «Profesionālās kvalifikācijas pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana». Visa projekta kopējās izmaksas ir 7,92 miljoni eiro, tostarp 6,73 miljoni eiro ir ESF+ finansējums, savukārt 1,19 miljoni eiro ir valsts budžeta līdzekļi.