Ar lielu daļu eID karšu no decembra pirmās puses potenciāli vairs nevarēs veikt e-parakstus

Pārmaiņas ietekmēs eID kartes, kas izsniegtas laikā no 2019. gada 2. septembra līdz 2026. gada 30. janvārim, kurās izmantota noteikta tehnoloģiskā komponente e-paraksta nodrošināšanai.

Pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) sniegtās informācijas, pēc 9. decembra izmaiņas var skart vairāk nekā 346 000 eID kartes, kurās ir mikroshēmas versija «Cosmo 8.1».

Izmaiņas saistītas ar sertifikācijas procesu, kuru veic Francijas nacionālā uzraudzības iestāde.

«eID karte Latvijā ir derīga desmit gadus — tās elektroniskajai komponentei tas ir salīdzinoši ilgs periods, kura laikā var rasties vajadzība pāriet uz jaunākas paaudzes tehnoloģijām. To paredz arī jaunais ES regulējums e-paraksta jomā. Šobrīd strādājam pie juridiskiem un tehniskiem risinājumiem, lai izmaiņu skartās eID kartes lietotāji varētu turpināt parakstīt dokumentus Latvijā, un paralēli sadarbības partneri gatavo tehnoloģiskos priekšlikumus, lai e-paraksts eID kartē darbotos ērti un droši neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības arī ilgtermiņā,» klāsta VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.

VARAM sola, ka tiks ieviesti tehnoloģiski un juridiski pasākumi, lai nodrošinātu, ka arī to eID karšu lietotāji, kuras var skart izmaiņas, varētu elektroniski parakstīt dokumentus pilnā vai daļējā funkcionalitātē. Iespējamo ilgtermiņa papildus risinājumu izvērtējums tikšot veikts jūnija laikā.

Ministrijā uzsver, ka eID karte arī turpmāk būs derīga personas identitātes apliecināšanai gan klātienē, gan elektroniskajā vidē, kā arī ceļošanai Eiropas Savienības teritorijā.

Iedzīvotājiem un organizācijām, kas ikdienā izmanto un plāno izmantot elektronisko parakstīšanu, izmantojot tieši eID kartes, jāpārbauda vai attiecīgā karte ir ietekmēto karšu tvērumā, mudina VARAM. Izmaiņas var skart tās eID kartes, kurās izmantota mikroshēmas versija «Cosmo 8.1.».

Pārbaudi var izdarīt vietnē «reg.eparaksts.lv/eidinfo».

Ņemot vērā, ka minētā situācija neietekmē «eParaksts mobile» lietošanu, iespējams lejupielādēt lietotni «eParaksts mobile» un izmantot to e-parakstīšanai, pāriet uz citiem risinājumiem mudina VARAM.

Ietekmēto eID karšu lietotājiem LVRTC nosūtīšot individuālu informāciju par nepieciešamo rīcību, tādēļ svarīgi portālā «Latvija.gov.lv» pārliecināties par kontaktinformācijas pareizību. Pēc gala lēmuma pieņemšanas par turpmāko risinājumu LVRTC informēs ietekmēto eID karšu lietotājus par nepieciešamajām darbībām un turpmāko kārtību.

Kā ziņots, Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodevusi grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas noteiks, ka elektroniskās identifikācijas sertifikāta apturēšanas gadījumā tiks saglabāts personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas (eID) kartes derīgums identitātes apliecināšanai klātienē.

Ja personas apliecībā iekļautais kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts vai elektroniskās identifikācijas sertifikāts būs atsaukts, apturēts vai izbeigta tā darbība, personas apliecība būs derīga personas identitātes un tiesiskā statusa apliecināšanai klātienē, rosina noteikt Iekšlietu ministrija.

Paredzams, ka personas apliecības turētājam tiks saglabāta iespēja pieteikties alternatīviem elektroniskā paraksta līdzekļiem, tostarp izmantojot personas apliecību kā derīgu personu apliecinošu dokumentu arī tādā gadījumā, ja tajā iekļautie sertifikāti ir atsaukti, apturēti, kļuvuši nederīgi vai arī izbeigta to darbība, un ja personas apliecība nav kļuvusi nederīga citu iemeslu dēļ.

Izmaiņas tiek virzītas, jo pastāv risks, ka eID kartē iekļautais kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts vai elektroniskās identifikācijas sertifikāts var tikt atsaukts, apturēts un kļūt nederīgs eID kartes derīguma termiņa laikā.

Latvijā eID kartes pārsvarā izsniedz ar desmit gadu derīguma termiņu, taču Eiropas Parlaments un Padome jau pirms diviem gadiem pieņēma regulu, ka kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīču (QSCD) sertifikācijas derīgums nevar pārsniegt piecus gadus ar noteikumu, ka ievainojamības novērtējums tiek veikts reizi divos gados. Ja ievainojamības tiek konstatētas un netiek novērstas, QSCD sertifikāciju anulē. Tādējādi Latvijā eID karšu un ar tām saistītā e-paraksta derīguma termiņš ir garāks par šo Eiropas prasību.

Iekšlietu ministrija skaidro, ka iepriekš QSCD sertifikācijai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm nebija vienots termiņa ierobežojums un valdīja pieņēmums, ka produktam jābūt sertificētam vismaz tā izsniegšanas brīdī, nevis visā tā dzīves cikla laikā.