«Nepieciešama Latvijas valsts tūlītēja, skaidra un nepārprotama rīcība,» uzsvērts AS paziņojumā, kurā norādīts, ka Ždanoka ir LKS līdzpriekšsēdētāja. Tāpēc pamatots ir jautājums par šīs politiskās organizācijas negatīvo ietekmi uz Latvijas valsts drošību, atzīmē partiju apvienībā.
AS uzskata, ka demokrātiskā valstī nav pieļaujama tādu politisku organizāciju darbība, kuru līderi ne tikai publiski iestājas, bet veic arī reālas darbības mūsu valstiskuma vājināšanai. Partiju apvienība aicina atbildīgās institūcijas nekavējoties lemt par tūlītēju LKS apturēšanu, raidot skaidru signālu, ka Latvijas drošības apdraudējumi netiks paciesti.
Kā ziņots, nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Ždanoka vismaz kopš 2004.gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica».
E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma «The Insider» rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar «Re:Baltica», igauņu portālu «Delfi» un Zviedrijas laikrakstu «Expressen». Ždanoka atbildē «Re:Baltica» nenoliedza e-pastu autentiskumu, bet paziņoja, ka uzskata par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu.
Kā izriet no nopludinātajiem materiāliem, vispirms elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB. Ždanoka «Re:Baltica» neesot atbildējusi, vai zināja, ka Gladejs bija no FSB. Viņa «redzamais» uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja «novērotājus» no Rietumiem. Latvijas Valsts drošības dienests toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā «efektīvs resurss gan Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā».
Kā raksta «Re:Baltica», Ždanoka ar Gladeju plānoja tikšanās Eiropā. Lai gan vēstulēs viņi nekad neapsprieda tikšanos saturu, par attiecību raksturu liecina, piemēram, kāds 2007.gada e-pasts ar nosaukumu «Atskaite». Tajā Ždanoka taisnojusies, ka neesot paspējusi nosūtīt solīto informāciju no Strasbūras, bet vēstules rakstīšanas brīdī viņa esot Krimā, kur, «par laimi, ir e- pasts», taču drīz jāatbrīvojot dators, tādēļ «ļoti īsi par padarīto kopš jūnija».
Ždanoka rakstījusi, ka 26.jūnijā sarīkota publiska uzklausīšana EP, kurā sanākušie kritizējuši Igaunijas varas iestāžu it kā agresīvo «rīcību pret [Bronzas kareivja pārvietošanas] demonstrācijas dalībniekiem». Pasākums EP apzināti rīkots Starptautisko spīdzināšanas upuru atbalsta dienā. Ždanoka norāda, ka to «plaši aprakstīja Krievijas, Igaunijas un Latvijas mediji. (Lielu reportāžu uzrakstīja mans praktikants Ivans Engaševs, un to nopublicēja divas lielas Latvijas krievu avīzes un iknedēļas «Rakurs».)»
«Re:Baltica» noskaidroja, ka «lielo reportāžu» bez autora vārda nopublicēja Daugavpils avīze «Gorod» un «Čas». «Rakurs» bija partijas LKS iekšējais izdevums.
11.augustā sarīkota trīs dienu nometne, kurā satikās pārstāvji no Latvijas «antifašistiem» un Igaunijas «Nakts sardzes». Pēdējās pārstāvjus vainoja 2007.gada aprīļa masu nekārtību izraisīšanā, protestējot pret padomju pieminekļa pārvietošanu uz pilsētas kapiem. «Sanāksmē tika pieņemts lēmums izveidot starptautisku antifašistu apvienību.»
Par Latviju Ždanoka ziņojusi, ka nodibināts «Tatjanas Ždanokas fonds «Krievu skolai»», kas apmaksās iknedēļas raidījumu «Stunda krievu skolai». «Šīs programmas mērķis būs informēt vecākus par problēmām, kas var rasties, ja bērnus nosūtīs mācīties latviešu skolās vai bērnudārzos». «Re:Baltica» noskaidroja, ka raidījumu translēja «Radio PIK», kas pieder citam prokrieviski noskaņotam izbijušam politiķim Jurim Žuravļovam.
Kā pēdējo darbu Ždanoka atskaitē minējusi gatavošanos izstādei «Krievi Latvijā», ko plānots izvietot EP. Saskaņā ar viņas rakstīto, izstādes mērķis esot bijis «sasist iesakņojušos latviešu oficiālo mītu par krievu iedzīvotājiem Latvijā kā imigrantiem».
2010.gada pavasarī Ždanoka sūtījusi Gladejam ieceres Otrā pasaules kara beigu svinībām Latvijā, ko vietējā krievvalodīgā kopiena svin 9.maijā. Šoreiz viņa lūgusi naudu — kopumā 6000 ASV dolāru — lai nopirktu 10 000 metru Georga lentīšu, ko dalīt pasākumu dalībniekiem Latvijas pilsētās. Par 1500 dolāriem viņa vēlējusies 1000 eksemplāros atkārtoti izdot kara dziesmu krājumu, ko izplatīt veterāniem. Vēl nauda bijusi vajadzīga Latvijas kara veterānu braucienam uz Austriju un Beļģiju, un konkursa «Jaunatne — Lielās uzvaras gadadienai» organizēšanai.
Ždanoka «Re:Baltica» neatbildēja, vai toreiz naudu saņēmusi. Gladeju viņa pazīstot jau kopš 70.gadiem, kad kā studenti Kaukāzā mācījušies slēpot. Turpinājuši tikties gan Sanktpēterburgā, kur Gladejs ar sievu dzīvojis, gan Rīgā, kad Gladeja meita apprecējusies ar latvieti. Gladejs strādājis Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) Parlamentārās Asamblejas (PA) sekretariātā un viņa kā EP deputāte piedalījusies tā rīkotajos pasākumos Pēterburgā. No 2014. līdz 2019.gadam Ždanoka aicinājusi NVS PA pārstāvjus uz dažām konferencēm, ko pati rīkojusi Briselē.
«The Insider» pārliecinājies par Gladeja saistību ar FSB pēc viņa pieejas līmeņa «valsts noslēpumam» un «ierobežotiem/kontrolētiem braucieniem» ārpus Krievijas, kas atrodami uzlauztā Krievijas valdības datu bāzē. To uzlauza Ukrainas militārās izlūkošanas dienests (HUR).
Kā raksta «Re:Baltica», Gladejs un Beltjukovs nav vienīgie FSB darbinieki, kuriem Ždanoka palīdzējusi. 2014.gada pavasarī — laikā, kad Krievija jau bija anektējusi Krimu, — Ždanoka lūdza Beļģijas vēstniecībai Krievijā izsniegt Šengenas vīzu kādam Artjomam Kurejevam, lai viņš varētu apmeklēt EP. Šāda informācija redzama Igaunijas tiesas spriedumā, ar kuru 2022.gadā tā notiesāja pašpasludināto «Igaunijas cilvēktiesību ombudu» Sergeju Seredenko par darbībām, kas apdraud Igaunijas valsts pastāvēšanu. Kurejevs spriedumā identificēts Krievijas drošības dienesta darbinieks un viens no Seredenko kuratoriem.
Ždanoka ir bijusi saziņā ar vēl vienu FSB darbinieku — Georgiju Muradovu. 2009.gadā TV3 raidījums «Nekā personīga» fiksēja, kā tobrīd Maskavas mērijas pārstāvis Muradovs ieradās Rīgā un aicināja vietējos krievus balsot par Ždanoku EP vēlēšanās. Žurnālisti nofilmēja, kā vienā no pasākumiem kara veterāniem tika dalīta arī nauda.
Neskatoties uz to, ka Ždanoka savām aktivitātēm lūdza naudu FSB un ar viņu saistītas organizācijas arī saņēmušas finansējumu no Maskavas, Latvijas drošības dienesta pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, «Re:Baltica» skaidroja, ka Ždanoka, visticamāk, sadarbojās ideoloģisku motīvu, ne naudas dēļ. «Naudu viņai nevajadzēja. Viņai tās bija pietiekami kā eiroparlamenta deputātei un viņa daudz tērēja arī no saviem privātajiem līdzekļiem.»
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.