Aptauja: Gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs pandēmijas laikā sācis ēst vairāk

Kā aģentūrai LETA pavēstīja sabiedrisko attiecību konsultants Austris Keišs, no šiem 29% — 11% iedzīvotāju Covid-19 laikā ēd ievērojami vairāk, kamēr 18% — mazliet vairāk.

Tāpat 58% respondentu ēšanas paradumi pandēmijas laikā nav mainījušies, 9% atbildējuši, ka pašlaik ēd mazāk nekā normālos apstākļos, kamēr 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Aptaujas dati liecina, ka sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši atbildējušas, ka pandēmijas laikā ēd vairāk nekā parasti. Vienlaikus vīriešu vidū ir novērojams lielāks fiziskās slodzes samazinājums — 41% aptaujāto vīriešu atzinuši, ka kopš Covid-19 sākuma viņiem ir mazāk fizisko aktivitāšu, bet starp sievietēm šādu atbildi sniedza 33%.

Fizisko aktivitāšu daudzums Covid-19 laikā ir palielinājies 20% sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 12%. Tāpat aptaujā secināts, ka vīrieši mazāk uzturas svaigā gaisā — 31% vīriešu apgalvo, ka Covid-19 laikā svaigā gaisā dodas retāk nekā iepriekš, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 23%.

Līdztekus tam, ka 29% pandēmijas laikā sākuši ēst vairāk, aptaujas veicēji uzsver, ka vairāk nekā katrs trešais jeb 37% aptaujāto ir atzinuši, ka viņi Covid-19 laikā ir samazinājuši fizisko aktivitāšu daudzumu. Analizējot datus pēc vecuma, secināms, ka Covid-19 laikā visvairāk sākuši ēst jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kam seko vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem un respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem.

Īpaši mazkustīgāki kopš Covid-19 sākuma ir tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem 46% šobrīd fizisko aktivitāšu daudzums ir mazāks nekā iepriekš. Tāpat šajā iedzīvotāju grupā 35% aptaujāto kopš Covid-19 sākuma mazāk uzturas svaigā gaisā, kamēr pārējās vecuma grupās šis samazinājums ir 10% līdz 13% robežās.

Daļa iedzīvotāju, īpaši jaunieši, pandēmijas laikā mazāk uzturas ārā, mazāk kustas, bet ēd vairāk. Psihoterapeits Andris Veselovskis norādījis, ka laikā, kad ir pastiprināts spiediens uz garīgo veselību, fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss var būtiski uzlabot emocionālo labsajūtu, savukārt ilgstoši pārmērīga vai pārlieku pazemināta apetīte ir brīdinājuma signāls, kas liecina par trauksmes un depresijas izpausmēm.

Eksperts skaidroja, ka situācijās, kad cilvēks netiek galā ar dzīvi, īpaši krīzes situācijās, tiek meklēti veidi, kā sevi mierināt, tostarp ēdot, dzerot vai smēķējot. Sajūtot diskomfortu ķermenī, piemēram, trauksmi, bezcerību un bailes, cilvēks meklē labas sajūtas — ēdiena sajūta mutē ir pazīstama, patīkama un mazina diskomfortu ķermenī.

Tāpat, viņaprāt,jaunieši pašlaik visvairāk izjūt ikdienas socializācijas trūkumu, savukārt vēl daļai sabiedrības ir iestājusies bezcerības sajūta, kas tiek mierināta ar biežāku ledusskapja atvēršanu.

Vēl viens iemesls lielākam ēdiena patēriņam pandēmijas laikā ir salīdzinoši vieglā piekļuve pārtikai, jo, strādājot no mājām, ēdiens atrodas «rokas attālumā,» bet, dodoties uz darbu, ir jāapmeklē veikals, kā arī jātērē nauda un laiks, kas daļu cilvēku tomēr attur no lielāka ēdiena daudzumu patēriņa.

Psihoterapeits aicināja meklēt šim laikam atbilstošus mērķus un mācīties sadzīvot ar šiem apstākļiem, jo nav zināms, cik ilgi tie turpināsies. Pēc viņa domām, pieņemot situāciju, ir daudz vieglāk virzīties uz priekšu. Tāpat, protams, ir būtiski regulāri kustēties, doties svaigā gaisā, priecāties par to, kas ir, un fokusēties uz labajām lietām dzīvē.

Aptaujā noskaidroti 1713 respondentu viedokļi.