Aptauja: 59% iedzīvotāju stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas

Aptaujas rezultāti liecina, ka 24% finansiāli droši justos ar algu 2001-2500 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet vēl 21% — ar 2501-3000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Savukārt 14% uzskata, ka finansiālai drošībai nepieciešami vairāk nekā 4000 eiro mēnesī. Tikai 4% aptaujāto norādījuši, ka pietiktu ar ienākumiem līdz 1500 eiro.

Bankas «Citadele» galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka pēdējos gados vērojams straujš vidējā neto atalgojuma pieaugums, tomēr tas joprojām saglabājas salīdzinoši zemā līmenī — 1342 eiro. Šī gada jūnija beigās vidējais neto atalgojums bija par 10,7% augstāks nekā 2024. gada vidū.

«Lai gan pozitīvu pienesumu neto atalgojuma pieaugumam devušas šī gada sākumā ieviestās darba samaksas nodokļu izmaiņas, lielāko ietekmi tomēr radīja bruto atalgojuma kāpums, kas otrā ceturkšņa beigās bija par 8,2%,» pauž Purgailis.

Ekonomists arī norāda, ka kopš 2021. gada sākuma novērojams salīdzinoši straujš vidējā atalgojuma pieaugums, atsevišķos ceturkšņos pārsniedzot pat 12% pieaugumu pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Tiek novērots, ka pieauguma temps pamazām samazinās un paredzams, ka tas turpināsies arī nākamajos periodos.

Purgailis pauž, ka, visticamāk, nākamajā gadā bruto atalgojuma pieaugums palēnināsies līdz 6-6,5% gadā, tomēr tas, ļoti iespējams, saglabāsies virs inflācijas, tādējādi iedzīvotāju pirktspēja turpinās uzlaboties. Ekonomists arī uzsver, ka pēdējo gadu straujais vidējā atalgojuma kāpums nav ilgtspējīgs no darba devēju perspektīvas. Pie ekonomikas izaugsmes vien 1-2% gadā šādu algu pieauguma tempu saglabāt ilgstoši nav iespējams.

Analizējot datus pēc dzimuma, redzams, ka sievietes biežāk nekā vīrieši finansiālu drošību saista ar salīdzinoši zemāku algu — 25% sieviešu norādījušas, ka pietiktu ar 1501-2000 eiro, kamēr starp vīriešiem šādu atbilžu ir 18%.

Savukārt vīrieši biežāk izvēlas augstākas ienākumu kategorijas — 18% uzskata, ka finansiālai drošībai nepieciešami vairāk nekā 4000 eiro (pretēji 10% sieviešu).

Aptauja atklāj arī būtiskas atšķirības starp vecuma grupām. Jaunākie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk norādījuši, ka drošību sniegtu 2001-2500 eiro ienākumi (28%). Arī vecāka gadagājuma iedzīvotāji (60-74 gadi) norādījuši, ka pietiktu ar 1501-2000 eiro ienākumiem mēnesī (30%). Savukārt vidējā vecuma grupa (40-59 gadi) izceļas ar krietni augstākām prasībām — aptuveni ceturtā daļa šajā grupā norāda, ka finansiālai drošībai nepieciešami vairāk nekā 3000 eiro mēnesī.

Latvijas reģionos novērojamas būtiskas atšķirības tajā, kā iedzīvotāji vērtē ienākumu līmeni, kas nodrošina finansiālu drošību. Rīgā dzīvojošie uzrāda visaugstākās finansiālās prasības — teju piektdaļa jeb 18% uzskata, ka drošībai nepieciešami vairāk nekā 4000 eiro mēnesī, un vēl 46% norāda uz ienākumiem 2001-3000 eiro robežās. Bankā šo tendenci skaidro ar augstāku dzīves dārdzību galvaspilsētā — lielākām mājokļa, transporta un ikdienas izdevumu pozīcijām.

Savukārt trešdaļa jeb 33% Kurzemes iedzīvotāju atzīst, ka finansiālai drošībai pietiktu ar algu no 1501 līdz 2000 eiro. Zemgalē un Latgalē finansiālās drošības latiņa ir viszemākā — līdz pat 28% zemgaliešu un 25% latgaliešu uzskata, ka pietiktu ar ienākumiem līdz 2000 eiro. Vidzeme šajā kontekstā ieņem viduspozīciju. Šī reģiona iedzīvotāji kopumā izrāda mērenas gaidas — 22% norāda, ka drošībai pietiktu ar 2001-2500 eiro algu, bet tikai 12% uzskata, ka nepieciešami vairāk nekā 4000 eiro mēnesī.

Iedzīvotāju aptauju banka «Citadele» kopā ar pētījumu aģentūru «Norstat» veica 2025. gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.