Apbalvoti aizvadītā gada labākie mediķi

Balvas tika pasniegtas 14 nominācijās. Ar balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad tika godināts ārsts anesteziologs un reanimatologs Pēteris Ošs, bet titulu «Gada cilvēks medicīnā» ieguva Latvijas Māsu asociācijas (LMA) viceprezidente Ilze Ortveina. Savukārt par «Gada notikumu medicīnā» tika atzīta Latvijas jauno ārstu iesaistīšanās un līderības uzņemšanās veselības aprūpes sistēmas pilnveidē.

Par «Gada ģimenes ārsti» sabiedrības balsojumā tika atzīta pediatre un ģimenes ārste no Kokneses Daina Eglīte, savukārt balvu «Gada ārsts speciālists» saņēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Klīnikas «Diamed» neirologs Jānis Mednieks.

«Gada zobārsts» titulu pasniedza Mārupes zobārstniecības, veselības centru apvienības «VCA Dent» un Medicīnas centra «PP» zobārstei Jekaterinai Keļsinai. Balvu «Gada ārsta palīgs» šogad saņēma Ināras Laizānes ārstu prakses ārsta palīdze no Vangažiem Kristīne Rosicka. Savukārt par balvas «Gada māsa» ieguvēju sabiedrības balsojumā kļuvusi Cēsu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības māsa Inga Medne.

«Gada farmaceits» balvu pasniedza Kārļa Ulmaņa gatves «Euroaptieka» vadītājai Līvai Feldmanei no Rīgas, bet balvu kā «Gada vecmāte» ieguva Daugavpils reģionālās slimnīcas vecmāte Raminta Kiseļova.

Balva «Gada funkcionālais speciālists» šogad tika Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas vecākajai fizioterapeitei Danai Paičai (iepriekš Voitko).

Sabiedrības balsojumā noskaidroti ne tikai aizvadītā gada labākie mediķi, bet arī veselības aprūpes iestāde, līdz ar to balvu «Gada slimnīca» saņēma Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kas ir lielākā specializētā bērnu ārstniecības iestāde Latvijā.

Tradicionāli «Gada balva medicīnā» tika pasniegta arī nominācijās «Gada jaunais ārsts 2019», «Gada cilvēks medicīnā 2019», «Gada notikums medicīnā 2019» un «Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā». Šajās nominācijās uzvarētājus noteica LĀB un Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā «Gada docētājs 2019» par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) medicīnas studenti.

Par «Gada docētāju» kļuvis LU profesors, ķirurgs Arnolds Jezupovs. Savukārt RSU studenti «Gada docētājas» titulu piešķīruši asociētajai profesorei Rudītei Kokai. «Gada jaunais ārsts» balvu saņēmusi bērnu neiroloģe Signe Šetlere.

Ceremonijā tika pasniegtas arī četras Veselības ministrijas (VM) speciālbalvas — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai par būtisku veselības aprūpes tēmu aktualizēšanu sabiedrībā, bet Slimību profilakses un kontroles centram, kā arī VM galvenajam infektologam Ugam Dumpim par pašaizliedzīgu darbu Covid-19 pandēmijas laikā. Savukārt Labklājības ministrija speciālbalvu kā labākajam integrētā pakalpojuma sniedzējam pasniedza Bērnu paliatīvas aprūpes biedrībai, kas ar savu darbu ir pierādījusi starpdisciplinārās pieejas efektivitāti bērnu paliatīvas aprūpes procesā.

Svinīgajā ceremonijā tika pasniegts arī zāļu ražotājas AS «Grindeks» augstākais profesionālais apbalvojums — Dāvida Hieronīma Grindeļa balva. To saņēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības veselībā un sniegumu Covid-19 vīrusa izplatīšanas ierobežošanā.

Biedrības izdotā žurnāla «Ārsts.lv» specbalvu saņēma gastroenteroloģe Ilona Vilkoite, kas aizvadītajā gadā žurnālam sagatavojusi visvairāk lasītājiem vērtīgu rakstu. Savukārt žurnāls «Ievas Veselība» piešķīra specbalvu onkologam Jānim Eglītim.

Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā svinīgajā ceremonijā pauda lielu prieku sveikt jaunos ārstus. Viņš norādīja, ka veselība ir visdārgākais un visvērtīgākais, kas cilvēkam vien var piederēt. «Veselības aizsardzība un veicināšana ir būtiska visas sabiedrības labklājībai un, kā nepārprotami piedzīvojām to šogad, arī sabiedrības drošībai,» viņš atzīmēja.

Valsts pirmā persona atzīmēja, ka šajā pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāji varbūt skaidrāk nekā citkārt apzinājās, cik trausla ir šķietamā drošība un cik nozīmīgs ir tas pašaizliedzīgais un profesionālais darbs, ko veica medicīnas darbinieki.

«Ir kāda šķautne ārstu darbā, ko vēlos izcelt īpaši. Un, proti, tā ir ārsta sarunāšanās spēja jeb komunikācija ar pacientu. Ja agrākos laikos ārsts slimnieka acīs līdzinājās Dievam, tad 21.gadsimtā rietumu sabiedrībā tās drīzāk ir divu līdzvērtīgu cilvēku savstarpējas, cieņpilnas attiecības. Tās ir nevis vertikālas kā agrākos laikos, bet gan horizontālas attiecības, jo tāds ir mūsdienu sabiedrības pieprasījums un izpratne. Tajās pašsaprotami dominē ieinteresētība, iedziļināšanās, kā arī pacienta informēšana, lietu skaidrošana,» sacīja Valsts prezidents.

Viņš piebilda, ka sacītais izklausās diezgan ideālistiski, bet uz to jātiecas arī Latvijā. «Tas vairs nav mīts, ka gaisotnei, kādā notiek slimu cilvēku ārstēšana un komunikācija ar viņiem, ir arī būtiska nozīme veselības atgūšanas procesā,» teica Levits.

Tāpat Valsts prezidents atzina, ka atalgojums un apstākļi, kādos ārstiem ir jāstrādā, daudzos gadījumos diemžēl mēdz būt neatbilstoši mediķu darba nozīmīgumam, un tas ir saistīts arī ar Latvijā pastāvošās veselības aprūpes sistēmas organizācijas un darbības kvalitātes problēmām. Tāpēc ir nepieciešama iespējami drīzāka skaidrība no valsts puses par vairākām būtiskām lietām, kas attiecas uz veselības aprūpes nozares nākotni, norādīja Levits.

Pēc viņa teiktā, tas ietver arī līdzekļu, ko sabiedrība caur budžeta mehānismu velta veselības nozarei, adekvātu un solidāru sadali starp medicīnas personāla un pacienta vajadzībām. «Tas nāktu par labu ne tikai ārstiem un māsiņām, bet visai Latvijas sabiedrībai, vairojot tās drošības sajūtu,» pauda Valts prezidents.

Prezidenta dzīvesbiedre Andra Levite, kura pati ir ārste, savā runā pievērsās sajūtām, kuras pārņem jauno mediķi, veiksmīgi beidzot ilgos studiju gadus un sākot profesionālo darbu. «Kādu gandarījumu jaunais mediķis izjūt, pielietojot studijās iegūtās zināšanas, noteikt pirmo pareizo diagnozi, veikt pirmo operāciju vai pat atklāt vienu no medicīniski retajām slimībām, par ko pēdējā studiju kursā kādā blakus teikumā ir lasīts, bet ko virsārsts sen jau ir aizmirsis. Šķiet, ka, jā, lēmums kļūt par ārstu bija pareizs un atbildību nest ir patīkami,» viņa teica.

Levite sacīja, ka medicīnas mācībgrāmatu lasīšana līdz ar ārsta gaitu sākšanu lielā mērā ir beigusies, bet vietā stājas medicīnas žurnālu lasīšana, iestāšanās attiecīgās medicīnas nozares asociācijās, medicīnas konferenču un semināru apmeklēšana, jo tur uzzina jaunākos atklājumus medicīnā. Kā uzsvēra Levite, tos ikdienā pielietojot, medicīna Latvijā tiek pacelta pasaules līmenī.

«Jauno ārstu palikšana veselības aprūpes sistēmā Latvijā ir nepieciešama. Jaunajiem ārstiem ar mūsdienu medicīnas sasniegumiem atbilstošām zināšanām, svaigo domāšanu un drosmi pieder nākotne cilvēkiem draudzīgā veselības sistēmā,» sacīja Levite.

«Gada balvas medicīnā» pasniegšanas pasākumu organizē LĀB ar VM, LJĀA un LMA, kā arī LU un RSU. Pirmo reizi «Gada balva medicīnā» tika pasniegta 2008.gadā. Aizvadītajos gados balvu saņēmuši vairāk nekā 100 veselības nozares speciālistu. «Gada balvas medicīnā» autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.