ĀM: Krievija cenšas destabilizēt Eiropu ar bezpilota lidaparātu uzbrukumiem un dezinformāciju

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, trešdien un ceturtdien Limasolā, Kiprā, Uršuļskis piedalījās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru neformālajā sanāksmē jeb tā dēvētajā Gimnihā.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas centieni destabilizēt Eiropu ir saistīti ar to, ka Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus Ukrainā un tā kļūst vājāka gan ekonomiski, gan militāri. ĀM parlamentārais sekretārs akcentēja, ka tāpēc ES ir jābūt apņēmīgai un vienotai un ir jāstrādā kopā, lai cīnītos pret šiem draudiem.

Latvijas ieskatā ir jāturpina spiediens pret Krieviju ar ierobežojošiem pasākumiem, tostarp sankcijām. Tāpat ir jāizstrādā spēcīga 21. sankciju kārta pret Krieviju. Uršuļskis uzsvēra, ka Ukraina kaujas laukā tagad ir labākā pozīcijā nekā iepriekšējos gados.

«Tas paver iespējas pastiprināt atbalstu Ukrainai visos virzienos, īpaši drošības jomā. Tāpat bez kavēšanās ir oficiāli jāatver visi iestāšanās sarunu klasteri ar Ukrainu. Ukrainas militārās spējas un strauji augošā aizsardzības rūpniecība ir būtiska Latvijas un visas Eiropas drošībai,» pauda ĀM parlamentārais sekretārs.

Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstu prezidenti kopīgā paziņojumā ir stingri nosodījuši Krievijas dezinformāciju un draudus, apliecinot uzticību NATO un solidaritāti ar Ukrainu, un pateicās partneriem par atbalstu Baltijas valstīm, kuru paudušas gan ES augstākās amatpersonas, gan daudzu ES un NATO dalībvalstu ārlietu ministri un citas amatpersonas.

Uršuļskis informēja, ka Latvijas kopējais valsts un sabiedrības atbalsts Ukrainai laikā no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 20. februārim sasniedza vismaz 1,08 miljardus eiro jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta. Tas ietver militāro palīdzību Ukrainai 675 miljonu eiro apmērā, humāno palīdzību un atbalstu Ukrainas valdībai 92 miljonu eiro apmērā, 304 miljonus eiro, kas novirzīti Ukrainas iedzīvotāju atbalstam Latvijā, bet reformu, attīstības un rekonstrukcijas atbalsts sasniedza 17 miljonus eiro.

Diskusijās par ES interesēm un politiku attiecībā uz Krieviju, jo īpaši apstākļos, kad tā pastiprina hibrīduzbrukumus Eiropai, ministri pārrunāja iespējas pastiprināt spiedienu pret Krieviju, kā arī diplomātiskos centienus ceļā uz taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā un ES lomu turpmākajās miera sarunās.

Uršuļskis uzsvēra, ka ES politika attiecībā uz Krieviju ir lielā mērā atkarīga no tā, kā attīstīsies sarunas par taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Viņš pauda uzskatu, ka, kamēr Krievija turpina savu agresijas karu Ukrainā, nekāda attiecību dinamika ar to ārpus šīm sarunām Latvijas vērtējumā nav pieļaujama. Savukārt attiecībā uz miera sarunām ES tajās ir jābūt pārstāvētai un jālemj par tās drošībai būtiskiem jautājumiem.

ĀM parlamentārais sekretārs norādīja, ka, lai panāktu ilgstošu un taisnīgu mieru Ukrainā, ir svarīgi, ka ES koncentrējas Ukrainas atbalstam, tostarp tās atjaunošanai, armijas un aizsardzības spēju stiprināšanai, kā arī paātrinātai ES integrācijai. Viņš atzīmēja, ka ES jāturpina diplomātiskie centieni tūlītēja pamiera sasniegšanai, kā arī Krievijas izolācijai un ietekmes mazināšanai globāli. Tāpat ir jāpanāk Krievijas saukšana pie atbildības.

Apspriežot jautājumu par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidi, parlamentārais sekretārs atzinīgi novērtēja Eiropas Padomes Ministru komitejas 135. sesijas laikā 2026. gada 15. maijā pieņemto rezolūciju, ar kuru izveidota Paplašinātā daļējā vienošanās. ĀM norāda, ka tas ir svarīgs solis ceļā uz Īpašā tribunāla darbības uzsākšanu. Latvija kopā ar pārējām NB8 valstīm bija viena no 36 valstīm, kas balsoja par rezolūciju. ES ārlietu ministru sanāksmē piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Apspriežot Tuvo Austrumu krīzes reģionālo ietekmi, Uršuļskis norādīja, ka ir jāstiprina ES sadarbība ar Persijas līča valstīm, kā arī Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm. Viņš uzsvēra, ka Hormuza šauruma bloķēšana vai nodevu iekasēšana par tā izmantošanu ir nelikumīga un nepieņemama. ĀM parlamentārais sekretārs atzīmēja, ka ir jānodrošina kuģošanas brīvība Hormuza šaurumā un jāatjauno brīva preču aprites plūsma.

Uršuļskis akcentēja, ka Latvija iestājas par ES un Persijas līča dialoga padziļināšanu un sadarbības veicināšanu abpusēju interešu un ieguvumu jomās, tostarp gatavojoties šī gada kopīgajam samitam Rijādā, Saūda Arābijā.

«Irānas destabilizējošās darbības Persijas līcī un tās atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā liecina, ka šie konflikti nav izolēti, bet apdraud stabilitāti visā Eiropā, Persijas līcī un globālā mērogā,» pauda ĀM parlamentārais sekretārs.

Viedokļu apmaiņā par Tuvo Austrumu krīzes reģionālo ietekmi ES ārlietu ministri tikās ar Indijas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru un Saūda Arābijas Karalistes ārlietu ministru, princi Faisalu bin Farhanu Al Saudu.