Aizsardzības ministrija: Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā ir redzami būtiski trūkumi

Dzelzceļš ir spēlējis būtisku lomu militārās mobilitātes kontekstā jau kopš 19.gadsimta un tas turpina būt viens no galvenajiem materiāltehnisko līdzekļu pārvietošanas instrumentiem arī 21.gadsimtā.

Dzelzceļa efektivitāte liela apjoma vai smagsvara kravas pārvietošanas lielās distancēs šajā ietvarā nav aizvietojama un tas turpinās spēlēt būtisku lomu, ja dzelzceļa tīklu sistēma ir piemērota šim nolūkam.

Dotajā brīdī, no aizsardzības nozares skatupunkta Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā ir redzami būtiski trūkumi, kas radās pēdējās Latvijas nelegālās okupācijas un kolonizācijas laikā — dzelzceļa infrastruktūras nesavienojamība ar Rietumeiropas partneriem, kur galvenais sliežu platums ir 1435 milimetri, kā arī savienojamība ar Krieviju un Baltkrieviju, kas, tāpat kā citas Baltijas valstis, izmanto 1520 milimetru platuma sliedes.

Drošības apdraudējumu rada arī Latvijas dzelzceļa vadības sistēmas un mūsu rīcībā esošā ritošā sastāva turpinātā savienojamība ar Krievijas dzelzceļa vadības tīklu.

Nesavienojamība ar Rietumeiropu būtiski palēnina militāro mobilitāti Baltijas reģionā, jo ir nepieciešami loģistikas centri, kuros notiek kravu pārkraušana uz cita platuma sliežu vilcieniem, vai arī uz cita veida sauszemes transportlīdzekļiem.

Šis process aizņem ievērojamu laiku, kā arī var būt mērķis Latvijai naidīgu valstu īstenotai sabotāžai un uzbrukumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, notiek pakāpeniska pielāgošanās pārējās Eiropas dzelzceļa infrastruktūras standartiem, kā piemēram «Rail Baltica».

Šis projekts ir kritiski svarīgs un nes būtisku pienesumu Latvijas aizsardzības un militārās mobilitātes nozarēm, jo ievērojami palielina mūsu un mūsu sabiedroto spēku spēju īsā nokļūt jebkur Latvijā iespējami īsākā laikā.

Tāpat viens no vēlamajiem aizsardzības resora ilgtermiņa risinājumiem ir pilnīga pāreja uz 1435 milimetru platuma sliedēm Latvijas teritorijā, tādējādi maksimāli nodrošinot savienojamību ar mūsu sabiedrotajiem, kā arī vēl vairāk nodrošinot ātru un efektīvu personāla un materiāltehnisko līdzekļu pārvietošanos Latvijas teritorijā.

Paredzams, ka šāda veida pakāpeniska pāreja ir ilgs un finansiāli noslogojošs process, kā rezultātā tā īstenošanai ir nepieciešama cieša starpresoru un starptautiskā sadarbība un kopīga Baltijas valstu vīzija.

Minētais plāns būs jāskata valdībai. Patlaban tas ir saskaņošanas stadijā.