Abu Meri: Veselības nozare ir «mīnusos» un gada beigās vajadzēs valdības palīdzību

Arī jauns, mainīts finansēšanas modelis nākamā gada budžetā un atšķirīgs finansējuma plāns nedos papildu līdzekļus slimnīcām, jo jau tagad ir liels līdzekļu iztrūkums, pauda Abu Meri.

Kopumā, raksturojot finansēšanas situāciju nozarē, ministrs pēc tikšanās atzina, ka «jau tagad esam mīnusos, mums ir parādi». Cita starpā parādus veido gan kompensējamo zāļu izmaksas, gan izdevumi par ārzemēs nodrošinātajiem pakalpojumiem Latvijas pilsoņiem.

«Varu publiski pateikt, ka gada beigās būs jāiet uz Ministru kabinetu un jālūdz palīdzība,» sacīja Abu Meri. Ministrs atkārtoti norādīja, ka veselības aprūpes finansēšanai papildu būtu nepieciešami vismaz 500 līdz 700 miljoni eiro.

Šodienas sarunās ar LSB panākta vienošanās turpināt sarunas par slimnīcu sadarbības tīklu pārplānošanu. Sarunu laikā apspriesta arī lielāka un motivētāka valsts iesaiste un sadarbība ar reģionālajām un mazākajām slimnīcām.

Slimnīcu tīkla darbības pārplānošanas vajadzību nosaka iedzīvotāju skaits, darbaspēka trūkums reģionos, pacientvērstas aprūpes principu ieviešana, kas paredz, ka indivīda veselības vajadzības un veselības rezultāti ir visu veselības aprūpes lēmumu un kvalitātes mērījumu virzītājs, skaidroja ministrijas pārstāvji.

Lielāka sadarbība paredzētu iespēju valstij vairāk iesaistīties citu slimnīcu darbībā, līdzīgi kā tas jau šobrīd Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

Turpmāk būtiski nodrošināt ciešāku sadarbību starp klīnisko universitāšu slimnīcām un reģionālajām slimnīcām, valstij vairāk sadarbojoties, piemēram, ar slimnīcām Liepājā, Vidzemē un Ventspilī, atzīmēja ministrs. Tomēr tas nenozīmētu, ka pašvaldības zaudētu savu slimnīcu daļu.

Abu Meri informēja, ka par šo ieceri vēl jādiskutē ar pašvaldību pārstāvjiem un slimnīcu vadītājiem, vienlaikus arī precīzāk jādefinē, ko nozīmētu šī «sadarbība», tostarp jānosaka visu sadarbībā iesaistīto slimnīcu pienākumi. Laika periodu, kurā šādas izmaiņas varētu tikt virzītas, pagaidām ministrs nenosauca.

Svarīgi, lai pacienti paralēli šīs ieceres īstenošanai kvalitatīvus slimnīcas pakalpojumus saņemtu laicīgi — lai vajadzības gadījumā notiktu laicīga pārvešana un laicīga pakalpojuma saņemšana, uzsvēra ministrs.

Iepriekš aprobēts Slimnīcu hospitalizācijas plāna modelis, kad pacients tiek nogādāts tuvākajā slimnīcā ar neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļu, nevis uzreiz novirzīts uz specializētu iestādi, atbilstoši NMPD speciālistu uzstādītai diagnozei. Ministrs informēja, ka tuvākajā laikā kopā ar slimnīcām tiks analizēti pilotprojekta rezultāti, lai pieņemtu datos balstītus lēmumus par neatliekamās palīdzības nodrošinājuma tīklu slimnīcās.

Darba grupā VM turpina darbu pie prasībām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem, par ko tiek gatavots informatīvai ziņojums valdībai.

Vienlaikus plašāka VM iecere ir pāriet no piecu līmeņu slimnīcu modeļa uz trīs līmeņu slimnīcu modeli.

LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs, komentējot sarunas iznākumu, norādīja, ka pašlaik nav zināms pieejamais finansējums, līdz ar to iespējamās slimnīcu tarifu izmaiņas potenciāli varētu plānot tikai pēc 15.augusta.

Kalējs norādīja, ka 2025.gada pirmajā pusgadā faktiski tika ārstēti pacienti, kas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem gaidījuši rindā kopš pagājušā gada. Patlaban pakāpeniski tiek sākts ārstēt šī gada pacientus, bet dažiem no tiem rinda pēc valsts apmaksātām operācijām un izmeklējumiem iestiepusies jau 2027.gadā. Kalējs gan piebilda, ka tas attiecas tikai uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem un neraksturo pakalpojumu pieejamību kā tādu.

Latvijā ir vairāk nekā 35 slimnīcas, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus diennakts stacionārā — trīs piektā līmeņa slimnīcas, septiņas ceturtā līmeņa slimnīcas, septiņas trešā līmeņa slimnīcas, četras otrā līmeņa slimnīcas, piecas pirmā līmeņa slimnīcas, trīs piektā līmeņa specializētās ārstniecības iestādes un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.

Lai turpinātu apspriest jautājumus par slimnīcu finanšu rezultātiem un detalizētāk vērtētu priekšlikumus slimnīcām, kas nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus, puses vienojās atkārtoti tikties septembrī.

LETA jau vēstīja, ka Veselības ministrija (VM) turpina diskutēt ar slimnīcām par pakalpojumu apmaksas tarifu un finansēšanas modeļa pārskatīšanu.

Vienlaikus VM iepriekš atgādināja, ka valdība ir noteikusi nozaru ministrijām un centrālajām valsts iestādēm nesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2026.gada valsts budžeta projektam. Līdz ar to VM atbilstoši valdības lemtajam nav sniegusi pieprasījumu papildu finansējuma piešķiršanai tarifu palielināšanai.

Tarifu pārskatīšana katru gadu tiek vērtēta saistībā ar nozares budžeta iespējām. To palielināšana lielāko tiesu tiek īstenota pie nosacījuma, ja nozarei konkrētajam mērķim piešķirts papildu finansējums, iepriekš skaidroja ministrijā.