Abu Meri uzsvēris, ka pats cenšoties šo tēmu izcelt katrā tikšanās reizē ar ārvalstu viesiem. Kādi jauni prioritāri uzdevumi veselības tūrisma attīstīšanas jomā pēc pušu tikšanās izplatītajā paziņojumā nav iezīmēti.
VM atgādina, ka veselības tūrists ir fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts un kura saņem plānveida medicīnas pakalpojumus Latvijā, kas netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. Veselības tūristi Latvijā klātienē vairāk izmantojuši dārgākos ārstniecības pakalpojumus — bariatrijas operācijas, neauglības ārstēšanu un medicīnisko apaugļošanu, plastisko ķirurģiju, zobārstniecību un citus pakalpojumus. VM lēš, ka «veselības tūristi sniedz jūtamu pienesumu ekonomikā».
2022.gadā klātienes un telemedicīnas pakalpojumus kopumā izmantojošo veselības tūristu skaits sasniedza 42 159, kuru izdevumi par saņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem Latvijā sasniedza 11,35 miljonus eiro, saskaitījusi VM. Papildus jāņem vērā vēl līdzekļi, ko veselības tūristi samaksā par citiem pakalpojumiem — naktsmītnēm, ēdināšanu, transportu un tamlīdzīgi.
Lielāko finansiālo pienesumu snieguši veselības tūristi no Lielbritānijas un Lietuvas, bet Latvijas stratēģisko valstu mērķa tirgu sarakstā iekļautas arī ASV, Dānija, Igaunija, Īrija, Norvēģija, Somija, Vācija, Zviedrija.
Abu Meri norādīja, ka šā gada martā Ministru kabinetā ir apstiprināts rīcības plāns veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jeb veselības tūrisma attīstībai 2024.-2027.gadam, kurā plānots palielināt gan ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu, gan ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus. Tas paredz līdz 2027.gadam palielināt ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem eiro, kā arī palielināt ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu par 20%. Vismaz 10 ārstniecības iestādēm iecerēts ieviest starptautiskus kvalitātes sertifikācijas procesus, tai skaitā starptautiski atzītus, attiecībā uz pacientu apkalpošanas kvalitāti.
Viens no mērķiem ir arī veicināt ārstniecības personu noturēšanu valstī veselības aprūpes sistēmā, un panākt šobrīd ārzemēs strādājošo Latvijas ārstniecības personu ieinteresētību atgriezties darbā Latvijā. Paredzēts attīstīt arī jaunus eksportspējīgus veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, gēnu testus, personalizētu terapiju un medicīniskās rehabilitācijas programmas, kas izstrādātas, balstoties uz gēnu testiem, atkarību slimību medicīniskās rehabilitācijas programmas.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.