Kā aģentūrai LETA ar savas padomnieces Ilonas Ošas starpniecību pauda Abu Meri, sarunas ar arodbiedrību vienmēr ir diplomātisks «tango» — tajās jāspēj līdzsvarot darbinieku intereses ar valsts iespējām, bet, ja partneris «uzbrūk» — deja neizdosies.
Ministrs norāda, ka valdībai, sagatavojot 2026. gada budžetu, bija jāpieņem sarežģīti un atbildīgi lēmumi, lai nodrošinātu gan valsts drošību, gan sociālo funkciju nepārtrauktību, kas risina arī demogrāfijas izaicinājumus.
«Es piekritu uzņemties veselības ministra amatu nevis amata dēļ, bet, lai panāktu kvalitatīvas izmaiņas veselības aprūpē,» saka Abu Meri.
«Apzinos, ka savā amatā daudziem esmu bijis neērts, jo esmu ierosinājis pārmaiņas, tomēr esmu pārliecināts, ka tikai caur šīm pārmaiņām iespējams nodrošināt ilgtspējīgu, pacientiem pieejamu un profesionāļiem cieņpilnu veselības aprūpes sistēmu,» skaidro ministrs.
Abu Meri uzsver, ka finansējums veselības aprūpei Latvijā joprojām ir kritiski nepietiekams. «Esmu to vairākkārt uzsvēris un par to pilnībā piekrītu arodbiedrības vērtējumam — esmu to atkal un atkal uzsvēris gan kolēģiem valdībā, gan Saeimā,» norāda ministrs.
Viņš uzsver, ka arī atalgojuma palielināšana ir viens no Veselības ministrijas (VM) stratēģiskajiem virzieniem Veselības darbaspēka attīstības stratēģijā, vienlaikus pilnveidojot arī izglītības, darba vides un motivācijas jautājumus.
Abu Meri atgādina, ka tieši šajā valdībā ārstniecības personas 2024. gadā saņēma nozīmīgu atalgojuma pieaugumu.
«Mums ar arodbiedrību bija konkrēta vienošanās par konkrētiem kopīgiem uzdevumiem — atalgojuma paaugstināšana un drošu darba apstākļu stiprināšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, kurus VM ir izpildījusi,» uzsver ministrs. Tāpat bijusi konkrēta vienošanās, ka atalgojums tiks pārskatīts 2026. gada rudenī, apgalvo ministrs.
Ministrs atzīmē, ka šajos divos gados ir ne tikai palielināts ārstniecības personu atalgojums, bet īpaši domāts par jaunajiem profesionāļiem — rezidentiem. Tāpat aktualizēta arī māsu loma veselības aprūpē, ieviešot papildu studiju vietas un jaunu mācību programmu «Paplašinātas kompetences māsa». Māsām paredzētas tiesības izrakstīt receptes un stiprināta farmaceitu loma un profesionālā nozīme.
Veselības aprūpe nav nozare, kurā iespējamas straujas un virspusējas pārmaiņas, taču divu gadu laikā kopā ar nozares profesionāļiem paveikts daudz, vērtē Abu Meri.
«Kamēr vien man būs iespēja, šo darbu turpināšu ar tādu pašu apņēmību un atbildību pret pacientiem, mediķiem un valsti,» uzsver ministrs.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot arodbiedrības izteikto neuzticību ministram, atzina, ka augstu vērtē Abu Meri darbu nozares sakārtošanā. Viņasprāt, diskusijas ar nozares pārstāvjiem ir daļa no šī procesa, un premjere sagaida konstruktīvu iesaistīto pušu dialogu.
Kā vēstīts, LVSADA lēmusi izteikt neuzticību veselības ministram un Veselības ministrijai, aģentūru LETA informēja tās vadītājs Valdis Keris.
Par turpmākajiem soļiem LVSADA lems nākamajā padomes sēdē 16. decembrī. Keris norādīja, ka šobrīd vēl veicami gatavošanās darbi, lai apzinātu turpmāko rīcību — iespējams, jāveic anketēšana un aptaujas, kā arī jāapzina tālākās rīcības varianti, viņš skaidroja.
Arodbiedrība vēros, kā Saeimā virzās valsts budžeta projekts. Keris norādīja, ka gadījumā, ja nepieņem budžetu un krīt valdība, sekošot viens variants, bet, ja valdība savu darbu turpina, tad paredzēts cits rīcības scenārijs. Līdz ar to turpmākie notikumi ietekmēs arī tālākās darbības un to iespējas, klāstīja Keris.
Arodbiedrības vadītājs arī apstiprināja, ka netiek izslēgta protesta iespēja, norādot, ka neuzticības izteikšana ir tikai viens no pirmajiem soļiem.
Arodbiedrība pieprasa no 2026. gada 1. janvāra palielināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 13,5%, bet ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, — par 120 eiro. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.
Ne šogad, ne 2026. gadā valsts neplāno paaugstināt darba samaksu veselības aprūpes nozares darbiniekiem, norāda arodbiedrībā. Tas savukārt draud ar nozares profesionāļu straujāku aizplūšanu no valsts sektora situācijā, kas cilvēkresursu deficīta ziņā jau tā ir kritiska, atzīmē LVSADA.
Kā skaidro LVSADA, pirmajā izlīgšanas komisijas sēdē arodbiedrība aicinājusi VM iesniegt Ministru kabinetam attiecīgu pieprasījumu par papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei un piedāvāja atlikt sarunu turpināšanu, kamēr nav saņemta atbilde no valdības.
Savukārt otrajā izlīgšanas komisijas sēdē VM ziņojusi, ka pieprasījumu valdībai nesniegs. Tā vietā VM piedāvājusi LVSADA kopīgi iesniegt pieprasījumu par darba samaksas paaugstināšanu tad, kad tiks veidots valsts budžeta projekts 2027. gadam (2026. gadā), un ar nosacījumu, ka valdība nebūs aizliegusi ko tādu pieprasīt, skaidro arodbiedrībā.
Tādam piedāvājumam LVSADA nevarējusi piekrist, līdz ar to vienošanās starp strīda pusēm netika panākta. Attiecīgi Izlīgšanas komisijas darbs, pēc tam kad arodbiedrība prasības apmierināšanai uzsāka kolektīvā interešu strīda procedūru, ir noslēdzies bez rezultāta.
Tikmēr VM norādījusi, ka tā apzinoties cilvēkresursu situācijas nopietnību veselības aprūpē, īpaši māsu trūkumu, un atzīst, ka atalgojuma pieaugums ir nozīmīgs faktors speciālistu noturēšanai un piesaistei darba vietām valsts sektorā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ministrija iestājoties par «mērķtiecīgu un sistemātisku cilvēkresursu stiprināšanu atbilstoši pieņemtajai Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai 2025.-2029. gadam, kā arī regulāru dialogu ar arodbiedrību un nozares profesionālajām organizācijām».
VM atgādina, ka ar LVSADA 2023. gadā tika noslēgts Sadarbības memorands par cilvēkresursu stiprināšanu veselības aprūpes nozarē, un 2024. gada 1. janvārī nozarē tika nodrošināts darba samaksas pieaugums.
Veselības ministrs iepriekš ir atzīmējis, ka līdzekļu budžetā arodbiedrības prasību izpildei šobrīd nav.
Veselības nozarei nākamā gada budžetā paredzēti papildu 34,5 miljoni eiro, un no plānotā papildu finansējuma lielākā daļa papildu līdzekļu tiks ieguldīti mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanā.
LVSADA apgalvo, ka Ministru kabinets ir radījis valsts budžeta projektu 2026. gadam, kas mazinās valsts konkurētspēju, kaitēs Latvijas ilgtspējai un graus sociālo taisnīgumu.
Esošo valsts budžeta projektu apstiprināt nedrīkst, uzskata arodbiedrībā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.