«ABLV Bank» likvidators: Naudas glabāšanas izdevumi bankai veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā

Viņš norādīja, ka bankas uzturēšanas izdevumus kopumā ir izdevies samazināt diezgan būtiski, tostarp būtiski samazināti administratīvie izdevumi, kas ir saistīti ar bankas funkcionēšanu. 

«Jau darbinieku skaita samazinājums vien liecina, ka izdevumi ir kritušies vairāk nekā uz pusi. Savukārt otra daļa ir ar likvidāciju specifiski saistītie izdevumu posteņi. Viens no tiem ir naudas glabāšanas izdevumi, kuri mums veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā. Vēl pirms kāda laika es nebūtu ticējis, ka man jebkad būs šāda problēma, bet mūsdienu apstākļos ar negatīvām procentu likmēm tas tā ir,» pauda Kovaļčuks, piebilstot, ka šo naudu praktiski saņem Latvijas Banka.

Kovaļčuks arī atzīmēja, ka banka iespēju robežās šo negatīvo efektu izdevumos cenšas mazināt, aktīvi piedaloties valsts vērtspapīru izsolēs un meklējot, kur vērtspapīru termiņi sakrīt ar likvidācijas termiņstruktūru. «Diemžēl tie ir tikai vērtspapīri ar termiņu līdz 24 mēnešiem, un arī tur parādās negatīvo likmju problēma. Turklāt arī pieejamie apjomi nav tādi, lai mēs varētu iet iekšā ar lieliem soļiem. Tādēļ nav tā, ka mēs būtu padevušies šai situācijai, bet kopumā tā ir problēma, par kuru vēl pirms 10 gadiem neviens pat nespēja iedomāties,» sacīja bankas likvidators.

Tāpat viņš atzīmēja, ka otra izdevumu pozīcija ir pārbaužu izmaksas, kas nav lētas. 

«Šīs divas izdevumu pozīcijas ir tikpat vērtas, cik visas pārējās mūsu izdevumu pozīcijas kopā,» piebilda bankas likvidators.

Pēc Kovaļčuka minētā, šobrīd «ABLV Bank» strādā apmēram 240 darbinieku, kamēr 2018.gada februāri, kad tika nolemts sākts bankas pašlikvidāciju, bankā bija 670 darbinieku. «Tagad ir aptuveni 240 darbinieku, turklāt šis skaits turpina samazināties. Bankas likvidācija ir funkcijas un projekti, kuriem visiem ir kaut kāds beigu termiņš. Pakāpeniski projektiem noslēdzoties, cilvēki tiek atbrīvoti,» viņš sacīja.

Jautāts, vai tiek arī domāts par pārcelšanos uz kādām citām telpām, «ABLV Bank» likvidators norādīja, ka banka telpas ēkā Skanstes ielā nomā un, samazinoties darbinieku skaitam, pamazām banka atsakās arī no izmantoto stāvu skaita. 

«Izdevumi par telpām ir tā pozīcija, ar kuru mēs visu laiku strādājam. Vienlaikus tādai organizācijai kā mēs arī pārvākšanās ir pietiekami dārga, tādēļ šajā gadījumā ieguvumam būtu jābūt būtiskam, lai mēs telpas mainītu. Taču mēs izmaksas vērojam ļoti cītīgi un strādājam arī ar saviem telpu iznomātājiem,» teica Kovaļčuks.