Endziņš: Valdības piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās straujāku ekonomikas izaugsmi

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā «uzkrāmē» uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. «Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?» retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

LTRK šķiet svarīgi panākt tādu nodokļu politiku, lai pašvaldības būtu finansiāli ieinteresētas noturēt pie sevis veiksmīgus uzņēmumus, taču pašreizējos koalīcijas priekšlikumos šī tēma vispār neesot skarta. Tāpat neesot neviena priekšlikuma par mazā biznesa regulējuma atvieglošanu.

Endziņš uzskata, ka valdošo partiju piedāvājums nodokļu izmaiņām noteikti nav tāds, kas varētu «iegriezt» Latvijas ekonomiku.

Pēdējo gadu problēma valdības finanšu saimniecībā esot tāda, ka nauda tiek piešķirta tiem, kuri to prasa, bet vietā netiek veiktas investīcijas. «Ja mēs skatāmies šā brīža finanšu saimniecību, kāda ir valstī, tad tā ir īstenībā katastrofāla. Ja vēl pirms dažiem gadiem [toreizējais] premjers [Krišjānis] Kariņš teica, ka naudas ir vairāk nekā jebkad, tad tagad mums ir situācija, ka mēs jau balansējam uz tās kritiskās robežas,» izteicās Endziņš.

Viņš iesaka valdībai vairāk koncentrēties uz izdevumu samazināšanu, piemēram, raudzīties, kā var ietaupīt uz dzelzceļa projekta «Rail Baltica» rēķina. Tāpat būtu jāveicina darbaspēka nodokļu konkurētspēja. «Jo ātrāk to sāks darīt, jo ātrāk visiem būs nauda, ko dalīt,» uzskata LTRK vadītājs.

Kā ziņots, ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā prezentācija par nodokļu pārskatīšanas scenāriju.

Tostarp no šīs summas valsts budžets iegūtu papildu 60,5 miljonus eiro, speciālais budžets iegūtu 50,9 miljonus eiro, savukārt pašvaldību budžets zaudētu 39,9 miljonus eiro. Izdevumu samazināšana valsts un pašvaldību iestādēs dotu 45,8 miljonus eiro, bet ietekme uz valsts budžetu, izpildot likumos noteikto, radītu 1,2 miljonu eiro zaudējumu.

Nodokļu politikas izmaiņu galvenais mērķis ir panākt inflācijas ierobežošanas dēļ sabremzējušās ekonomikas straujāku izaugsmi, teikts scenārijā.

Savukārt sadarbības partneru formulētie mērķi darbaspēka nodokļu izmaiņām paredz darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu Baltijā, darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodarbināto skaita palielināšanu, darbaspēka pieejamības palielināšanu caur mobilitātes veicināšanu un neto ienākumu palielināšanu jeb nevienlīdzības mazināšanu.

Darbaspēka nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz, ka 2025.gadā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likme tiktu mazināta par 1% — no līdzšinējiem 23,59% uz 22,59%, savukārt darba ņēmēja likme saglabātos nemainīga — 10,5%. VSAOI griestus rosināts celt no līdzšinējiem 78 100 eiro līdz 105 300 eiro.

Darba devēja VSAOI likmes samazināšanu par 1% piedāvāts kompensēt ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminētu samazināšanu par 2% (no 6% uz 4%) no 2025.gada. Valsts fondēto pensiju shēma no tā zaudētu 203,9 miljonus eiro.

Tāpat nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāru neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 500 uz 550 eiro mēnesī 2025.gadā. Savukārt 2026.gadā neapliekamo minimumu mēnesī rosināts paaugstināt līdz 570 eiro, bet 2027.gadā — līdz 620 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu rosināts 2026.gadā celt līdz 730 eiro mēnesī.

Tāpat scenārijs paredz četru pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju un sliekšņu ieviešanu no 2026.gada — 20% apmērā ienākumiem līdz minimālajai algai (2026.gadā 750 eiro mēnesī (9000 eiro

gadā), bet 2027.gadā — 800 eiro mēnesī (9600 eiro gadā)), 26% apmērā ienākumiem no minimālās algas līdz 4000 eiro mēnesī (48 000 eiro gadā), 28% apmērā ienākumiem no 4000 eiro mēnesī (48 000 eiro gadā) līdz 8775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā, kas ir VSAOI griesti), bet 36,1% apmērā ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā, kas faktiski tiek iekasēts, samaksājot solidaritātes nodokli).

Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.

Piedāvāto darbaspēka nodokļu izmaiņu fiskālā ietekme aplēsta 52,8 miljonu eiro apmērā. Scenārijā iekļautās IIN izmaiņas budžetā radītu zaudējumus 46,5 miljonu eiro apmērā, bet no darba devēja VSAOI likmes samazināšanas par 1%, kompensējot to ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminētu samazināšanu, budžets iegūtu 99,3 miljonus eiro.

Scenārijā paredzētie citi pasākumi budžetu samazinātu par 33 miljoniem eiro.

Tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12% apmērā Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērošana arī turpmāk budžetu samazinātu par 17,1 miljonu eiro.

IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā nākamā gada budžetā radītu 15,6 miljonu eiro zaudējumus, bet no IIN atbrīvojamās summas paaugstināšana no 250 uz 500 eiro darba devēja izmaksātajam bēru pabalstam un bērna piedzimšanas pabalstam — 1,9 miljonu eiro zaudējumus.

Šīm plānotajām izmaiņām, kas rada zaudējumus, FM piedāvāja kompensējošos pasākumus, kuri nākamgad budžetā ļautu iekasēt 83,2 miljonus eiro.

Piemēram, akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai dotu papildu 33 miljonus eiro, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, budžets papildu iegūtu 5,3 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa atbrīvojuma atcelšana naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, dotu 200 000 eiro, savukārt akcīzes nodokļa kafijai noapaļošana — 600 000 eiro.

Scenārijā piedāvāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes indeksēt visiem transportlīdzekļiem, ļaujot budžetam papildu iekasēt 11,3 miljonus eiro.

Izložu nodokļa likmes palielināšana no 10% uz 15% budžetam dotu papildu 2,5 miljonus eiro, bet dabas resursu nodokļa (DRN) likmes akmeņoglēm un koksam palielināšana — 300 000 eiro.

Savukārt ar ieņēmumu no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas, budžets varētu papildu iekasēt 30 miljonus eiro.

Nodokļu pārskatīšanas scenārijā teikts, ka minimālās darba algas paaugstināšana budžetam dotu papildu 13,1 miljonu eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un LTRK otrdien kritizēja FM piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nebija prezentēts.

Darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka šāda piedāvājuma apstiprināšanas gadījuma viss, ko esošā koalīcija solīja «par lieliem, pārdomātiem darbiem un strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir vien skaistas runas bez seguma, kas skaidri parāda, ka valdība nevēlas īstenot būtiskas izmaiņas un labot sistēmu».