Sievietes līķis un zils mersedess: noslēpumainā slepkavība Rīgas nomalē

Rozālijas Djuņaševas rakstu “Pēdējo sešu dzīves stundu noslēpums” Rīgas pilsētas vakara avīze “Rīgas Balss” publicēja 1990. gadā. Tas bija pārejas laiks, kad Latvijā jau sāka atgūt neatkarību, bet PSRS bija atlicis pastāvēt vairs tikai nedaudz ilgāk par gadu. Uz šī fona valstī arvien spilgtāk iezīmējās sabiedrības noslāņošanās tendence. Valstī oficiāli darbojās neskaitāmi kooperatīvi, un to vadītāji labi pelnīja. Savukārt “barikāžu” otrā pusē bija valsts uzņēmumu darbinieki, kas mēnešiem ilgi nesaņēma algas. Noziedzība zēla un plauka – slepkavības, zādzības un laupīšanas kļuva teju vai par ikdienu. Taču slepkavība Mežaparkā atšķīrās no ierastās ainas.