Jāņi – daudz lielāki pārgalvji nekā Līgas; BTA aicina līgot prātīgi

Līgas krietni retāk svētkos cieš dažāda veida nelaimes gadījumos, gūstot traumas aktīvi dejojot, lecot pār ugunskuru vai meklējot papardes ziedu. Pērn tikai 15 daiļā dzimuma pārstāves pieteikušas apdrošināšanas atlīdzību par dažādiem negadījumiem, un lielākā izmaksa bijusi 312 eiro. Turpretim Jāņi iesnieguši 153 atlīdzības pieteikumus par nelaimes gadījumiem, kur lielākā izmaksa bijusi 2601 eiro apmērā.

Līdzīgi dati ir par Ceļojumu apdrošināšanu. Līgām atgadījušās mazāk ķibeles ar koferiem, pazaudētiem personu apliecinošiem dokumentiem vai nokavētiem lidojumiem. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikušas septiņas Līgas. Lielākā izmaksa bijusi 383 eiro. Kādam no 35 Jāņiem, kuri iesniedza pieteikumus, lielākā izmaksātā summa bijusi 1384 eiro.

Taču pie auto stūres septiņreiz pārgalvīgāki ir Jāņi, kuri, iespējams, svētkos vēlas izvizināt Līgas un citus draugus, bet nedaudz pāršauj pār strīpu un iekļūst negadījumos uz autoceļiem. To liecina apkopotās OCTA un KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu izmaksas. Pērn saņemti 139 OCTA un 235 KASKO apdrošināšanas pieteikumi no Jāņiem, savukārt Līgas iesniegušas attiecīgi 16 un 35 pieteikumus. Lielākā izmaksātā summa Jānim par OCTA gadījumu bijusi 8050 eiro apmērā, bet cits Jānis saņēmis izmaksu KASKO atlīdzības pieteikuma gadījumā 6606 eiro apmērā. Kāda no Līgām par OCTA apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu saņēmusi divreiz mazāku summu nekā Jānis – 4049 eiro, bet par KASKO gadījumu 4066 eiro.

BTA aicina Līgo svētkos ievērot piesardzību un sargāt sevi no nelaimes gadījumiem gan vadot transportlīdzekļus, gan dedzinot ugunskurus un atpūšoties pie ūdens, gan dodoties tuvākos vai tālākos ceļojumos.

“Jāatceras, ka alkohola reibumā nedrīkst ne tikai sēsties pie automašīnas stūres, bet arī peldēties un rīkoties ar uguni,” atgādina BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Tāpat ļoti bīstami ir lēkt uz galvas nepazīstamās ūdenstilpēs un atstāt bērnus nepieskatītus ūdens tuvumā. Daudzi nezina, ka tad, ja bērns ir ūdenī dziļāk par jostasvietu, ar viņu pastāvīgi jāsaglabā acu kontakts.

Arī Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti aicina nepārvērtēt savus spēkus: dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd.

Lai Jāņu ugunskurs būtu ne tikai skaists, bet arī drošs, par to īpaši jāparūpējas pašiem līgotājiem, pirmkārt, izvēloties vietas, kur ugunskuru ļauts kurināt. Tāpat jāpārliecinās, ka tuvumā nav sausa zāle vai koki un viegli uzliesmojoši priekšmeti; ugunskura vietu jāsagatavo tā, lai uguns nespēj izplesties (ap ugunskura vietu jāapliek akmeņi vai jāaprok zeme); ugunskuru drīkst kurināt un uzraudzīt tikai pilngadīga persona.

Ugunskuru jāuzmana pat tad, ja viss šķiet droši – to ne mirkli nedrīkst atstāt bez uzraudzības! Tāpat ugunskurā nevajag dedzināt plastmasas un gumijas izstrādājumus, kas rada kodīgus dūmus ar kuriem var saindēties.

“Visbiežākie ugunsnelaimes iemesli ir neuzmanība un uguns atstāšana bez uzraudzības,” norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vecākā speciāliste Sandra Vējiņa. Ja nelaime tomēr ir notikusi un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, jāzvana 112. Nepaļaujieties, ka kāds jau ir izsaucis glābējus. Diemžēl VUGD pieredzē ir gadījumi, ka izmisīgi tiek gaidīta operatīvo dienestu palīdzība, bet neviens tos nav izsaucis.

Drošai līgošanai ļoti svarīgi ir arī neaizrauties ar alkoholisko dzērienu lietošanu un nesēsties pie stūres reibumā. Kā katru gadu, arī šogad pirms Līgo svētkiem Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sākusi kampaņu, mudinot kārtīgi izgulēties, pirms sēsties pie stūres pēc svētkiem.

CSDD pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret braukšanu reibumā liecina, ka gandrīz trešdaļa aptaujāto no auto vadīšanas atturētu cilvēku, kurš ir lietojis alkoholu arī nelielā daudzumā. Puse respondentu neļautu braukt cilvēkam, kas izdzēris divas glāzes vīna vai alus. Tomēr satraucošs ir fakts, ka katrs piektais autovadītājs uzskata, ka iereibis cilvēks pats spēj novērtēt, vai viņš var vai nevar sēsties pie stūres.

BTA pievienojas aicinājumam sargāt sevi un tuviniekus, rīkoties svētkos atbildīgi un atzīmēt Vasaras saulgriežus lustīgi, bet prātīgi.

Par BTA

Apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” ir viena no vadošajām apdrošināšanas sabiedrībām Baltijā, kas piedāvā plašāko nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. BTA Baltijā nodarbina vairāk nekā 1000 darbiniekus. BTA lielākais akcionārs ir „Vienna Insurance Group AG” ar gandrīz 200 gadu ilgu pieredzi apdrošināšanas nozarē. Ar kopumā vairāk nekā 25 000 darbinieku apmēram 50 apdrošināšanas sabiedrībās 25 valstīs, „Vienna Insurance Group” ir izteikts līderis savas darbības tirgos Centrāleiropā un Austrumeiropā. „Vienna Insurance Group” ir vadošā Vīnes biržas indeksa – ATX, visaugstāk novērtētais uzņēmums ar „Standard & Poor’s” auditoru kompānijas piešķirto augsto finansiālās stabilitātes novērtējumu A+ ar stabilu nākotnes attīstības prognozi; „Vienna Insurance Group” akcijas tiek kotētas arī Prāgas biržā.

Papildu informācija:

Elīna Rasmane

Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore

AAS „BTA Baltic Insurance Company”

e-pasts elina.rasmane@bta.lv

tālr.: 66936074, mob. tālr.: 29374827