Krievijā dzimušais miljardieris, degvīna karalis Jurijs Šeflers apgalvo, ka bijušais Latvijas premjers Andris Šķēle pēc Maskavas rīkojuma mēģina pārņemt viņa uzņēmumu SPI Group vai konkrētāk – parādos iestigušo Latvijas balzamu.
Īstajā laikā un amatā Bet par visu pēc kārtas. 90. gadu sākumā Šķēle bija valstiskā amatā – Lauksaimniecības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, un viņš piedalījās privatizācijas likumu un noteikumu izstrādē šai nozarei.
Oficiāli Šķēle nebija īpašnieks, bet darbojās kā stratēģiskais menedžeris koncernā Ave Lat Grupa, kas pakāpeniski uzpirka vērtīgākos valsts pārtikas uzņēmumus. Vēlāk Menas salas ofšoru dokumenti tomēr apliecināja Šķēles reālo līdzīpašnieka statusu.
Latvijas balzama vēsture aizsākās vismaz 1900. gadā. Mainījušies nosaukumi, saimnieki, valsts iekārtas. Vai šoreiz uzņēmums izturēs?
1997. gadā arī valsts akciju sabiedrība Latvijas balzams tika nodota publiskai privatizācijai. Uzņēmums bija ienesīgs – valsts noteiktā uzņēmuma vērtība (bez zemes) bija aptuveni astoņi miljoni latu, tā gada deviņu mēnešu peļņa pārsniedza divus miljonus.
Tikmēr Šķēle turpināja politisko karjeru un kļuva jau par valdības vadītāju. Privatizācijas noteikumu apstiprināšanas laikā 1997. gada nogalē viņš nesen bija atstājis savu pirmo premjerministra termiņu (1995–1997), saglabājot milzīgu politisko ietekmi pār privatizācijas procesiem valstī.
Šeflers klāsta, ka tagad Putins izmanto Šķēli, lai iznīcinātu viņa biznesu. Uzņēmējs iesniedzis dokumentus Latvijas Valsts drošības dienestam, aicinot izmeklēt ekspremjera darbības, un dienests apstiprina, ka izvērtē šo lietu.
Šeflers apgalvo, ka Šķēle ar viņu ticies Rīgā šā gada 1. septembrī, pieprasījis, lai viņš atsakās no kontroles pār saviem uzņēmumiem un piedāvājis atrisināt SPI Group finanšu problēmas, pārņemot uzņēmumu. Šeflers esot šo piedāvājumu kategoriski noraidījis.